Lai risinātu problēmas Latvijas Radio un
Latvijas Televīzijā (LTV), Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padome (NEPLP) lūdz sabiedriskajiem medijiem piešķirt vairāk nekā 10
miljonus eiro, aģentūra LETA noskaidroja padomē.
Lai risinātu situāciju VSIA “Latvijas Radio” un sabiedriskajos
medijos kopumā, NEPLP ir iesniegusi valdībā ziņojumu un priekšlikumus
situācijas stabilizācijai, kas ietver arī finanšu pieprasījumus
sabiedriskajiem medijiem, aģentūru LETA informēja padomē.
Ziņojumā iekļauta aktuālā Latvijas Radio situācijas analīze un
izstrādāti priekšlikumi, lai rastu risinājumu īstermiņa un ilgtermiņa
periodā. Valdībai sniegta detalizētāka informācija par radio darbības
efektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, resursu ekonomiju novirzot
attīstībai. Ņemot vērā, ka Latvijas Radio jautājums nav aplūkojams
izolēti no VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) un “LSM.lv” situācijas, jo
tiem ir kopīgas problēmu jomas, darba tirgus, mērķi un uzdevumi, tad
ziņojums ietver arī neatliekamus risinājumu, kas ir saistīti arī ar LTV
attīstību un situācijas stabilizēšanu 2019.gadā.
Grozot Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, no 2019.gada 1.jūlija
sabiedriskajiem medijiem ir pilnībā liegts gūt ienākumus no reklāmas
pakalpojumu sniegšanas ar kreditēšanu saistītās nozares sadarbības
partneriem. Savukārt, grozot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu
2018.gada jūnijā un paredzot sabiedrisko elektronisko mediju iziešanu no
komerciālās reklāmas tirgus, tiek pastarpināti sekmēta reklāmas nozares
pārorientēšanās uz citām platformām, skaidroja NEPLP. Minētie tiesību
akti ir radījuši būtiskas izmaiņas reklāmas tirgus sadalījumā, izraisot
tiešu un pastarpinātu ietekmi 2019.gadā. Ņemot vērā iepriekš minēto,
padomes ieskatā ir jāveic arī neatliekami pasākumi 2019.gada rudens
sezonas oriģinālsatura raidapjomu nodrošināšanas un stabilizēšanas
pasākumu īstenošanai.
NEPLP no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem
gadījumiem” lūdz piešķirt Latvijas Radio 51 049 eiro un LTV 259 223 eiro
studiju aprīkojuma iegādei, kompensējot ieņēmumu no saimnieciskās
darbības samazinājumu, izslēdzot kreditēšanas pakalpojumu reklāmas, kā
arī Latvijas Radio 129 046 eiro un LTV 254 191 eiro satura
stabilizācijai un 2019.gada sabiedriskā pasūtījuma izpildei plānotajā
apmērā šā gada pēdējos četros mēnešos.
Lai risinātu situāciju, papildu no 2020.gada valsts budžeta NEPLP
aicina atbalstīt līdzekļu piešķīrumu, kompensējot iziešanu no reklāmas
tirgus – Latvijas Radio 1,79 miljonu eiro un LTV 5 384 176 eiro apmērā,
piešķirt budžeta līdzekļus atlīdzības un kapacitātes stiprināšanai
Latvijas Radio 989 000 eiro un LTV 500 000 eiro apmērā, kā arī atbalstīt
līdzekļu piešķiršanu programmu izlaides kompleksa (PIK) nomaiņai 1 604
133 eiro apmērā.
NEPLP aicina sagatavot Memoranda projektu starp NEPLP, Kultūras
ministru un Ministru prezidentu par sabiedrisko mediju finansējuma
paaugstināšanas grafiku atbilstoši Latvijas mediju politikas
pamatnostādnēs noteiktajiem 0,17% no IKP, atsevišķi nosakot investīcijām
un attīstībai nepieciešamo līdzekļu plānojumu 10% apmērā no iepriekšējā
pārskata gada budžeta.
Jau vēstīts, ka Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) vērsusies
Saeimā, pieprasot no amatiem atbrīvot NEPLP locekļus. Saeimai tiek lūgts
neatliekami savā darbakārtībā iekļaut jautājumu par NEPLP locekļu darba
vērtēšanu, aģentūra LETA noskaidroja organizācijā. Vienlaikus
organizācija lūdz Saeimu nekavējoties izstrādāt un ieviest jaunu
sabiedrisko mediju pārvaldības modeli.
LŽA uzskata, ka pašreizējais NEPLP sastāvs nav pietiekami kompetents,
atbildīgs un vērsts uz konstruktīvu sadarbību mediju vides jautājumu
risināšanai. NEPLP ir izveidojies konflikts ar lielāko daļu pārraugāmās
nozares dalībnieku un nav redzamas pazīmes, ka situācija tiktu labota.
NEPLP ir zaudējusi mediju organizāciju un to darbinieku uzticību,
uzsvērts Saeimai adresētajā iesniegumā, piebilstot, ka par vairāku NEPLP
locekļu darbības atbilstību reputācijas prasībām izteiktas pamatotas
šaubas. LŽA tāpat uzsvēra, ka NEPLP 2018.gada nogalē bez pietiekama
pamatojuma atbrīvoja no darba LTV valdi. Iesniegumā norādīts arī uz
vairākām citām problēmām ar NEPLP.
NEPLP loceklis Patriks Grīva aģentūrai LETA sacīja, ka LŽA rīcība nav
nekas jauns, jo “asociācija nemitīgi ir kritizējusi padomes darbu un
izmantojusi visus līdzekļus, lai diskreditētu to”. “Personīgi es
priecātos par konstruktīvu kritiku, bet patlaban asociācijas apgalvojumi
par to neliecina,” uzskata Grīva, piebilstot, ka NEPLP turpinās darbu
kā iepriekš līdz Saeima lems pretēji.
