Nesodāmības
gaisotne turpina valdīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienestā un tam padotajā Ugunsdrošības un civilās aizsardzības
koledžā. Ir aizritējis vairāk nekā gads kopš Valsts kontrole
atklāja, ka koledžas direktoram prettiesiski izkārtota iespēja
papildus algai saņemt arī izdienas pensiju. Kaitējums budžetam
pārsniedz 170 tūkstošus eiro. Tiesībaizsardzības iestādes gan
atzinušas, ka likums ir pārkāpts, bet kriminālprocess ir izbeigts
noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Līdz ar to vainīgie
pie atbildības tā arī netiks saukti, tāpat kā netiks atlīdzināts
budžetam nodarītais kaitējums.
2018. gada
sākumā revīzijā Iekšlietu ministrijā Valsts kontrole
konstatēja, ka Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD)
priekšnieks Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas
direktora amata vietu ir pārveidojis par tādu, ko var ieņemt
persona bez speciālās dienesta pakāpes, kaut arī tas ir
pretlikumīgi.
Šī
nianse koledžas direktoram ļāva vienlaikus saņemt gan amata algu,
gan izdienas pensiju, kas likumīgi nepienākas cilvēkam, kas ieņem
koledžas direktora amatu. Uzreiz pēc amata statusa maiņas jaunais
VUGD priekšnieks pieņēma darbā par koledžas direktoru izdienas
pensijā devušos bijušo VUGD priekšnieku. Faktiski konkrētās
personas interesēs koledžas direktora amats tika pārveidots par
tādu, ko var ieņemt bez speciālās dienesta pakāpes.
“Nelikumīga
rīcība nevar radīt likumīgas sekas. Šis ir klajš piemērs, kad
konkrētas personas interesēs ir pārkāptas normatīvo aktu
prasības un nodarīti būtiski zaudējumi budžetam. Pārsteidzoši,
ka tiesībaizsardzības iestādes pēc Valsts kontroles sniegtajiem
faktiem un skaidrojumiem ir atzinušas, ka likums ir pārkāpts, bet
par noziegumu to nav uzskatījušas. Tāpēc, diemžēl, arī šoreiz
vainīgie izspruks sveikā un zaudējumi netiks atlīdzināti. Šī
ir situācija, kādā mēs izmantotu nesen spēkā stājušās
pilnvaras Valsts kontroles padomei lemt par zaudējumu piedzīšanu
no vainīgajiem,” skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Par
VUGD priekšnieka prettiesisko rīcību Valsts kontrole Iekšlietu
ministriju informēja jau revīzijas laikā 2018. gada janvārī,
bet nelikumība tika novērsta tikai 2018. gada decembrī, kad
VUGD priekšnieks apstiprināja jaunu koledžas amatu sarakstu,
direktora amatam atkal nosakot amatpersonas ar speciālo dienesta
pakāpi statusu. Revidenti aprēķināja, ka no 2012. gada
janvāra līdz 2017. gada decembrim izdienas pensijā izmaksāti
vairāk nekā 170 tūkstoši eiro.
Ar
revīzijā atklātajiem faktiem Valsts kontrole vērsās arī
tiesībaizsardzības iestādēs un Iekšējās drošības birojs
uzsāka kriminālprocesu. Izmeklētāji atzina, ka VUGD priekšnieks
ir pārkāpis gan Likumu par amatpersonu ar speciālajām dienesta
pakāpēm gaitu, gan Ministru kabineta noteikumus, kuri nosaka
speciālā dienesta amatpersonu atlīdzības noteikšanas kārtību..
Tomēr viņa rīcībā izmeklētāji nesaskatīja noziedzīga
nodarījuma sastāvu un kriminālprocess tika izbeigts.
Iekšējā
drošības biroja lēmumu Valsts kontrole pārsūdzēja gan
uzraugošajam prokuroram, gan augstākstāvošam prokuroram. Taču
Prokuratūra palika pie sava, uzskatot, ka VUGD priekšnieka
nelikumīgais rīkojums pats par sevi neveido noziedzīga nodarījuma
sastāvu, jo pieņemts, pamatojoties uz konsultācijām ar Iekšlietu
ministrijas vadību un kļūdaini piemērojot normatīvo aktu.
Valsts
kontroles vērtējumā izmeklētāju argumenti bija virspusēji un
nepamatoti. Ja VUGD priekšnieks savu rīcību ir saskaņojis ar
Iekšlietu ministrijas vadību, arī tas pārkāpumu nepadara par
likumīgu, bet gan iesaista pārkāpumā vēl vairāk amatpersonu.
Turklāt prettiesiski izmaksāta ir nevis amata alga, bet gan
izdienas pensija, jo paliekot likuma rāmjos, tā direktoram
nepienāktos. Taču tieši šo aspektu – izdienas pensijas saņemšanas
likumību – nav vērtējis ne procesa virzītājs, ne uzraugošais
prokurors, ne virsprokurors.
