Lietā par iespējamu aizliegtu vienošanos
būvniecības iepirkumos, kuras ietvaros otrdien, 3.septembrī, Konkurences
padome (KP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB)
veica procesuālās darbības, iesaistītajiem vēl nav par vēlu atzīties,
trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma”
sacīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.
“Arī šobrīd pārkāpējiem, pie kuriem vakar KP bija, vai vēl nav
bijusi, ir iespēja atzīties pārkāpumā, izmantojot Iecietības programmu,
ja šī nakts ir pagājusi bezmiegā, domājot, kas būs, ja pārkāpums tiks
pierādīts. Tie ir milzīgi naudas sodi, tā var būt izslēgšana no
turpmākas dalības iepirkumos uz gadu. Vēl nav par vēlu atnākt, atzīties,
saņemt atbrīvojumu, vai samazinātu naudas sodu, izmantojot šo
Iecietības programmu. Tas pats attiecas uz amatpersonām, politiķiem,
kuri, iespējams, nodrošinājuši šo pretendentu uzvaru,” teica Ābrama.
Viņa arī atgādināja, ka KP kopā ar KNAB
otrdien uz ļoti pamatīgām aizdomām par aizliegtu vienošanos publiskajos
un arī privātajos iepirkumos veica inspekcijas desmit vadošajos
būvniecības uzņēmumos.
“Ir aizdomas, ka lielākie objekti ir iegūti negodīgā veidā.
Iespējams, ir figurējusi tirgus sadale pēc principa – šis objekts man,
tas objekts tev,” skaidroja Ābrama, piebilstot, ka KNAB šajā jautājumā vērtē, kā tas realizēts.
Jau vēstīts, KNAB kopā ar KP
3.septembrī veica tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās
darbības saistībā ar aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko
būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un
Konkurences likuma pārkāpumos.
Otrdienas vakarpusē tapa zināms, ka būvfirmas “Arčers” un ceļu būves kompānijas “Binders” līdzīpašnieks Armands Garkāns bijis KNAB. Aģentūra LETA novēroja, ka viņš pameta KNAB biroju, taču nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza.
Savukārt Latvijas Televīzija vēstīja, ka KNAB
otrdien apmeklējis arī bijušais SIA “Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs
Guntis Rāvis, kurš nekomentēja, kāpēc birojā ieradies. Tāpat KNAB
bija ieradies “LNK Group” valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, bet, kā
norādīja “LNK Group”, saistībā ar citu, ne karteļa lietu.
Latvijas Televīzija arī vēstīja, ka KNAB
otrdien apmeklējis Valmieras domi, tiekoties arī ar pilsētas domes
priekšsēdētāju Jāni Baiku (“Valmierai un Vidzemei”). Telefonsarunā ar
raidījumu Valmieras mērs skaidroja, ka KNAB
darbinieki “bija atbraukuši parunāties un aizbrauca”. Viņš nedrīkstot
teikt, par ko bijusi tikšanās, jo parakstījies par informācijas
neizpaušanu.
Būvfirmas “Merks” pārstāvis Jānis Lievītis aģentūrai LETA
paskaidroja, ka uzņēmumā otrdien bija ieradušies KP pārstāvji, kuri
administratīvā procesa ietvaros veica pārrunas ar “Merks” valdes
priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. “Merks” mātesuzņēmums – “Merko Ehitus”
paziņojumā biržai “Nasdaq Tallinn” norādīja, ka “Merks” birojā Rīgā
kratīšana nav veikta, kā arī uzņēmumam vai kādam no tā darbiniekiem nav
izvirzītas oficiālas aizdomas.
Savukārt “Rere grupas” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš
aģentūrai LETA teica, ka uzņēmumā ieradušies valsts iestāžu pārstāvji.
Viņš iepriekš sacīja, ka viņam nekas nav jautāts, tādēļ viņš nezina, ar
ko šīs darbības ir saistītas.
KNAB kriminālprocesu sāka
2018.gada 19.septembrī par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā,
pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts
mantkārīgā nolūkā. Savukārt KP veic izmeklēšanu par iespējamu
Konkurences likuma pārkāpumu – aizliegtu karteļa vienošanos.
KNAB rīcībā esošie fakti liecinot
par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu
cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī
par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu
realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Noziedzīgie
nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum.
Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem
tūkstošu eiro.
KNAB esot pamats uzskatīt, ka noziedzīgajos nodarījumos iesaistīti ne mazāk kā desmit lielākie būvniecības nozares uzņēmumi.
Vienlaikus kriminālprocesā KNAB
ieguvis informāciju, kas norādījusi uz iespējamām aizliegtas vienošanās
pazīmēm starp lielākajiem būvniecības nozares uzņēmumiem.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtos faktus KNAB
nosūtīja KP, kas pēc iepazīšanās ar informāciju, pamatojoties uz
aizdomām par iespējamu Konkurences likuma 11.panta pārkāpumu, sāka
lietas izmeklēšanu atbilstoši savai kompetencei. Lai nodrošinātu
efektīvu pierādījumu iegūšanu abu iestāžu ierosinātajos procesos,
otrdien, vienlaikus ar KNAB veiktajām
kriminālprocesuālajām darbībām, arī KP veica nepieteiktu apmeklējumu
jeb inspekciju – desmit būvniecības nozares uzņēmumos.
Tālāko izmeklēšanu KNAB un KP veiks neatkarīgi katras iestādes kompetences robežās.
Detalizētāku informāciju KNAB sola sniegt, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm.
