Pēc partiju pēdējām sarunām par valsts budžetu, var secināt,
ka koalīcija “lielās līnijās” par to ir vienojusies,
aģentūrai LETA sacīja “Attīstībai/Par!”
līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
Viņš norādīja, ka iepriekš valsts budžeta veidošana ir
pārrunāta vairākkārtīgi, sarunām arī “ejot pa apli”
jeb par jau iepriekš apspriestiem jautājumiem.
Vienošanās paredz atbalstīt iepriekš apspriesto piedāvājumu
paaugstināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu no
2020.gada līdz 3600 eiro gadā jeb 300 eiro mēnesī, norādīja
politiķis.
Tāpat atbalstīta minimālās algas celšana līdz 500 eiro no
2021.gada.
“KPV LV” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks
Ēriks Pucens norādīja, ka koalīcija ir konceptuāli vienojusies
par budžetu un minētajiem skaitļiem un termiņiem attiecībā uz
neapliekamā minimuma paaugstināšanu 2020.gadā un minimālās
algas celšanu 2021.gadā.
Pucens pauda cerību, ka vienošanās paliks spēkā un rītdien
gaidāmajā valdības sēdē situācija nemainīsies.
“Jaunās Vienotības” politiķis Arvils Ašeradens
aģentūrai LETA atzina, ka šajā jautājumā pamatdarbs ir izdarīts
un patlaban notiek “dokumentu un formulējumu slīpēšana”.
Politiķis uzsvēra, ka koalīcijai izdevies rast risinājumus
teju visiem iebildumiem un pieprasījumiem, atrodot sabalansētu
kompromisu.
Vienošanās paredz arī atbalstu jau iepriekš lemtajam, ka jaunā
Liepājas cietuma celtniecība tiek atlikta līdz 2022.gadam, lai
varētu līdzekļus izlietot steidzamākām prioritātēm.
Reizē nākamgad un aiznākamgad tiks paredzēti līdzekļi jauna
konkursa organizēšanai cietuma būvei, piebilda Pavļuts.
Tagad nākamais solis ir šo jautājumu skatīšana un izlemšana
valdības sēdē, piebilda Pavļuts. Viņš pieļāva iespēju, ka
valdības ārkārtas sēde varētu tikt izsludināta piektdien,
13.septembrī.
LETA jau vēstīja, ka pagājušajā piektdienā pēc Jaunā
konservatīvā partijas (JKP) aicinājuma valdība uz nedēļu atlika
lemšanu par papildus finansējuma novirzīšanu ministriju
prioritārajiem pasākumiem.
Ministriem bija nesaskaņas par Liepājas cietuma būvniecības
sākšanas termiņu – sākt būvniecību nākamgad vai atlikt līdz
2022.gadam. FM bija aprēķinājusi, ka, atliekot Liepājas cietuma
būvniecību, 2020.gadā prioritārajiem pasākumiem varētu novirzīt
vairāk nekā 170 miljonus eiro.
Pēc sēdes tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) gan paziņoja,
ka ar būvnieku SIA “Abora” netiks slēgts līgums par
Liepājas cietuma būvniecību. Šādu lēmumu Bordāns pieņēmis,
“ņemot vērā apstākļus Latvijas tirgū un to, ka koalīcijā
faktiski nav atbalsta finansējuma piešķiršanai būvniecībai,”
jo tehniski ticis piedāvāts būvniecību atlikt uz vairākiem
gadiem, kas nozīmētu, ka būtu jāsludina jauns konkurss.
Vienlaikus JKP paziņoja, ka turpmāk budžeta veidošanas sarunās
ar koalīcijas partneriem atkal uzstās uz jau sākotnēji
izvirzītajiem priekšlikumiem, tostarp par minimālo algu un ar
nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu 500 eiro apmērā.
Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, 2020.gadā fiskālā telpa ir
178,1 miljons eiro. No tiem 152,6 miljonus eiro plānots piešķirt
ministriju prioritātēm, bet 25,5 miljonus eiro neatkarīgo iestāžu
prioritārajiem pasākumiem.
Diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 300
eiro no 2020.gada 1.janvāra plānots novirzīt 32 miljonus eiro.
Koalīcija arī vienojusies neapliekamo minimumu 2021.gadā
palielināt līdz 400 eiro, bet 2022.gadā – līdz 500 eiro. Savukārt
minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai 2020.gada budžetā
plānots papildus novirzīt desmit miljonus eiro.
2020.gada budžetā papildus līdzekļus 50 miljonu eiro apmērā
plānots novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai
un Veselības ministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un
zinātnes ministrijas prioritātēm plānots novirzīt astoņus
miljonus eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada
1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas
likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi papildus plānots novirzīt
23 miljonus eiro.
