Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma par 192,4 miljonu eiro
sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.
Pēc valdības ārkārtas sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)
stāstīja, ka valdība, piektdien lemjot par papildus līdzekļu
novirzīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem,
būtībā ir vienojusies par 2020.gada budžetu, bet turpmākās pāris nedēļas
2020.gada budžets tiks tehniski precizēts.
Vienlaikus premjers norādīja uz trim 2020.gada budžetu raksturojošiem svarīgākajiem aspektiem.
“Pirmkārt, 2020.gadā iedzīvotājiem netiks celti nodokļi. Otrkārt,
sākot ar 2020.gada 1.janvāri tiks pacelts neapliekamais minimums,
atslogojot zemo algu saņēmējus. Treškārt, tika rasts papildus
finansējums valdības galvenajām prioritātēm, proti, administratīvi
teritoriālās reformas īstenošanai, veselības aprūpes sistēmai, kā arī
izglītībai un zinātnei. Process nebija viegls, bet piecas partija spēja
vienoties, lai nodrošinātu to, ko var saukt par sociāli atbildīgu
budžetu,” uzsvēra Kariņš.
Valdība piektdien uzklausīja Finanšu ministrijas sagatavoto
informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem
prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram
2020.-2022.gadam. Tajā bija apkopoti tie ministriju un neatkarīgo
iestāžu prioritārie pasākumi, kuriem 2020.gada budžetā piešķirti papildu
līdzekļi.
Lai arī valdība ārkārtas sēdē lēma par papildus finanšu līdzekļu
sadalīšanu ministriju prioritātēm, tomēr ministri vēl nelēma par
detalizētu pasākumu sarakstu. Līdz šim vakaram ministrijas informēs FM,
kādiem konkrēti pasākumiem tās plāno novirzīt papildus piešķirto
finansējumu. Savukārt FM minēto informāciju apkopos un iesniegs
izskatīšanai Ministru kabinetā. Valdība minēto ziņojumu skatīs nākamajā
otrdienā, 17.septembrī.
Kopumā nākamā gada ministriju prioritārajiem pasākumiem bija pieejami
ap 190 miljoni eiro. No šīs summas ministriju prioritātēm tiks
pārdalīti 167 miljoni eiro, bet neatkarīgajām institūcijām – 25,5
miljoni eiro.
2020.gada budžetā papildu līdzekļi 50 miljonu eiro apmērā novirzīti
mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas
prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm
novirzīti astoņi miljoni eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada
1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz
750 eiro pilnam gadam izpildi novirzīti papildu 23 miljoni eiro.
Diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 300 eiro no
2020.gada 1.janvāra novirzīti 32 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijas
prioritātēm novirzīti papildu 18,9 miljoni eiro, Kultūras ministrijas
prioritātēm – 13 miljoni eiro, savukārt minimālo ienākumu līmeņa
palielināšanai – desmit miljoni eiro.
Papildu pieci miljoni eiro tiks novirzīti Tieslietu ministrijas
prioritātēm, tajā skaitā esošās cietumu infrastruktūras uzturēšanai.
Savukārt Liepājas cietuma celtniecībai papildu līdzekļi 45 miljonu eiro
apmērā ieplānoti 2022.gada budžetā.
Sabiedriskajiem medijiem 2020.gada budžetā novirzīti papildu 6,3
miljoni eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam – 600 000
eiro, bet Centrālajai vēlēšanu komisijai – 600 000 eiro.
Jaunajam politisko partiju finansēšanas modelim novirzīti pieci
miljoni eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai – desmit miljoni eiro.
Valsts prezidenta kancelejai novirzīti papildu 700 000 eiro,
Tiesībsarga birojam – 100 000 eiro, Satversmes aizsardzības birojam –
400 000 eiro, Valsts kontrolei – 500 000 eiro, Augstākajai tiesai – 100
000 eiro, Satversmes tiesai – 900 000 eiro, bet prokuratūrai – 400 000
eiro.
Septiņi miljoni eiro novirzīti aizdevumiem pašvaldībām pirmsskolas
izglītības iestāžu celtniecībai. Satiksmes ministrijas prioritātēm
novirzīti papildu 9,4 miljoni eiro, savukārt administratīvi teritoriālās
reformas īstenošanai – 1,1 miljons eiro. Ārlietu ministrijas
prioritātēm 2020.gada budžetā novirzīti papildu trīs miljoni eiro.
LETA jau vēstīja, ka ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā prasīja papildu 953,5 miljonus eiro
