Ministru kabinets (MK) sēdē piektdien, 13. septembrī, vienojās par
papildu finansējuma piešķiršanu noteiktiem prioritārajiem pasākumiem
nākamā gada valsts budžetā. Ministriju prioritārajiem pasākumiem plānots
atvēlēt 167 miljonus eiro, bet vēl 25,5 miljonus eiro paredzēts
piešķirt neatkarīgajām institūcijām. Kopumā jaunajām iniciatīvām
paredzēts piešķirt 192,4 miljonus eiro.
ĪSUMĀ:
- Lielāko papildu finansējumu paredzēts piešķirt veselības aprūpē un izglītības nozarē strādājošo algu celšanai.
- Papildu finansējums plānots, lai varētu paaugstināt arī kultūras nozarē un iekšlietu sistēmā strādājošo algas.
- Iedzīvotājiem nodokļus necels; mazinās nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem – cels neapliekamo minimumu.
- LIZDA apmierināta ar papildu finansējumu pedagogu algu celšanai; medicīnas nozarē strādājošie prasa vairāk.
- Premjers akcentēja – galvenajām prioritātēm papildu finansējums nākamā gada budžetā ir paredzēts.
Uzklausot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam, valdība vienojās par summām:
- Veselības ministrijas (VM) prioritātēm 50 miljoni eiro, tostarp 43 miljoni paredzēti mediķu algām. VM mediķu algām prasīja vairāk – 120 miljonus eiro.
- Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prioritātēm astoņi miljoni eiro un vēl 23 miljoni eiro, lai no 2019. gada 1. septembra palielinātu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi līdz 750 eiro (pilnam gadam).
- 32 miljoni eiro, lai paaugstinātu maksimālo
diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu
līdz 300 eiro mēnesī un paaugstinātu līdz 500 eiro mēnesī augstāko
robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo
minimumu. - 18,9 miljoni eiro Iekšlietu ministrijas prioritātēm.
- 13 miljoni eiro Kultūras ministrijas (KM) prioritātēm.
- 10 miljoni eiro Labklājības ministrijas prioritātēm, tostarp, lai varētu paaugstināt minimālo ienākuma līmeni.
- 7,9 miljoni eiro Satiksmes ministrijas prioritātēm, tostarp ceļiem.
- 7 miljoni eiro dažādām ministrijām, lai risinātu ar demogrāfiju saistītos jautājumus.
- 3 miljoni Ārlietu ministrijas prioritātēm.
- 1,1 miljons eiro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai novadu reformas īstenošanai.
- 1 miljons eiro līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
- 0,9 miljoni eiro Finanšu ministrijas prioritātēm.
- 0,9 miljoni eiro Valsts kancelejas prioritātēm.
Augstāk minētajiem ministriju prioritārajiem pasākumiem plānots
atvēlēt kopumā 167 miljonus eiro, bet vēl 25,5 miljonus paredzēts
piešķirt neatkarīgajām institūcijām, tostarp:
- 10 miljoni eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu
nodrošināšanai (saistībā ar Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas
“Moneyval” rekomendāciju izpildi). - 6,3 miljoni eiro sabiedriskajiem medijiem Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio.
- 5 miljoni eiro jaunam politisko organizāciju (partiju) finansēšanas modelim.
- 0,9 miljoni eiro Satversmes tiesai.
- 0,7 miljoni eiro Valsts prezidenta kancelejai.
- 0,6 miljoni eiro Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
- 0,6 miljoni eiro Centrālajai vēlēšanu komisijai.
- 0,5 miljoni eiro Valsts kontrolei.
- 0,4 miljoni eiro Satversmes aizsardzības birojam.
- 0,4 miljoni eiro Ģenerālprokuratūrai.
- 0,1 miljons eiro Tiesībsarga birojam.
- 0,1 miljons eiro Augstākajai tiesai.
Diskusijas par budžetu
valdībā turpināsies arī nākamnedēļ, kad ministrijas būs aprēķinājušas,
cik tieši papildu iedalītās naudas vajadzēs katrai prioritātei. IZM arī
uzdots piedāvāt, kā kopīgi ar pašvaldībām apmaksāt brīvpusdienas
skolēniem. Ministru kabinets lēmis brīvpusdienu apmaksu tomēr neuzkraut tikai uz pašvaldību pleciem.
Ministru prezidents
Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) uzsvēra, ka valdība, lemjot par
papildus līdzekļu novirzīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu
prioritārajiem pasākumiem, būtībā ir vienojusies par 2020. gada budžetu.
Gala vārdu par budžetu teiks Saeima.
Mediķi nemierā ar valdības lēmumu
Izglītības un zinātnes
darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga valdības sēdē
pateicās Ministru kabinetam par rasto papildu finansējumu, lai varētu
turpināt paaugstināt pedagogu algas. Vienlaikus viņa aicināja
normatīvajos aktos paredzēt to, ka jaunas iniciatīvas izglītības
nozarē īstenojamas vien tad, kad ir izpildīti iepriekš dotie solījumi.
Tikmēr veselības aprūpē
strādājošie valdības sēdē pauda sašutumu par nepietiekamo papildu
finansējumu nozarē strādājošo atalgojuma celšanai.
Pērn Saeimas deputāti,
tostarp vairāki esošās valdības ministri, likumā noteica, ka arī 2020.
gadā algām jāaug par 20%, taču tam vajadzīgos 120 miljonus eiro valdība
nav atradusi.
Pirms Saeimas vēlēšanām
bijuši solījumi pat dubultot mediķu atalgojumu, sacīja Latvijas Jauno
ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis, norādot, ka jaunie
ārsti cerēja vismaz uz minēto 20% pieaugumu.
Latvijā
jaunie mediķi joprojām par slodzi saņem 950 eiro, tikmēr Igaunijā 2000
eiro, bet Lietuvā – 1400 eiro, teica Rācenis, uzsverot, ka atalgojums ir
galvenais mediķu imigrācijas iemesls. “Mēs esam skatījušies, kas notiek
ar jaunajiem ārstiem, ko viņi dara un ko viņi domā tālāk darīt.
Realitāte ir tāda, ka šogad no 250 ārstiem 50 aizbrauca projām,
nemeklējot darba iespējas Latvijā, tikai norādot to, ka atalgojums bijis
viens no galvenajiem faktoriem.”
Tikmēr Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze
Ortveina atgādināja par medicīnas māsu trūkumu Latvijā. “Mēs vairāk kā
neviens redzam, kāda ir patiesā sabiedrības veselība. (..) Ja cilvēkam
nav labas veselības, viņu neinteresē pilnīgi nekas. Jūs varēsiet nebūvēt
tiltus, jūs varēsiet nebūvēt cietumus, jūs varēsiet nenodrošināt
infrastruktūru, nebūs vienkārši kam. Un tas nav pareizi.
Gadiem veselības nozare ir
bijusi prioritāte, – cik tālu mēs esam nonākuši šajā prioritātē?”
vaicāja Ortveina un norādīja, ka Eiropā vidēji uz 1000 iedzīvotājiem ir
8,8 medicīnas māsas, bet Latvijā – 4,7.
Ministru prezidents uz
valdības sēdi atnākušos mediķus mierināja, sakot, ka saprot viņu
problēmas. Tomēr naudas solītajam algu pieaugumam budžetā neesot.
“Reizēm Saeima pieņem
lēmumus, varbūt labi domājot, bet neredzot visu lauku vai neskatoties uz
konkrētiem cipariem un konkrētām iespējām,” sacīja Ministru prezidents.
Jautāts, vai mediķiem ir
cerības, ka valdība lēmumu var pārskatīt, piešķirot vairāk naudas
atalgojuma celšanai, premjers norādīja, ka veselības aprūpes sistēmai ne
tikai ir jāatvēl vairāk naudas, bet tā ir arī jāsakārto, pie kā
atbildīgā VM pašlaik strādā.
Premjers sacīja, ka svarīgi
ir īstenot administratīvi teritoriālo reformu – tā esot “centrālā
pārmaiņa”, lai varētu īstenot reformas veselības aprūpes sistēmā, arī
izglītības jomā.
Kariņš: atbalstījām galvenās prioritātes
Ministru prezidents Krišjānis KariņšZane Mače
Pieņemot lēmumu par naudas sadalīšanu prioritātēm, premjers uzsvēra,
ka nākamā gada budžetu var uzskatīt par sociāli atbildīgu. “Process nav
bijis viegls, bet piecas partijas ir vienojušās,” piebilda Kariņš.
Ministru prezidents
akcentēja, ka valdība vienojusies nākamgad nepaaugstināt nodokļus
iedzīvotājiem, tāpat ar neapliekamā minimuma celšanu par 70 eiro – līdz
300 eiro rasta iespēja samazināt nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem.
Valdība paredzējusi papildu finansējumu “galvenajām
prioritātēm” – administratīvi teritoriālās reforma īstenošanai,
veselības aprūpei, tāpat darba samaksas celšanai izglītības nozarē, kā
arī iekšlietu sistēmā un kultūras jomā strādājošo atalgojuma
paaugstināšanai.
Kultūras darbinieki varētu saņemt vidēji par 16% lielāku algu. Algu pieaugums būs arī policistiem un cietumu darbiniekiem.
Minimālo algu valstī no
pašreizējiem 430 eiro līdz 500 eiro plānots palielināt no 2021. gada,
norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”)
Tikmēr gandrīz desmit
reizes varētu pieaugt finansējums politiskajām partijām, kurām no nākamā
gada katru gadu paredzēts iedalīt piecus miljonus eiro. “Pēdējo laiku
notikumi tieši pierāda, ka ir nepieciešams stiprināt partiju
finansēšanu. Mēs redzam, ka Lietuva un Igaunija partiju finansēšanai
piešķir lielākus līdzekļus. Tas mazina politisko partiju atkarību no
dažāda veida ietekmes,” sacīja Reirs.
Vaicāti par papildu
finansējumu demogrāfijai, valdības pārstāvji norādīja, ka “detalizācijas
darbs” vēl notiekot. Esot iesniegti vairāki piedāvājumi demogrāfijas
veicināšanai, kā īstenošanai nepieciešami vairāk nekā tam paredzētie
septiņi miljoni eiro. “Negribu izcelt nevienu no pasākumiem. Vienosimies
par summām un tad informēsim,” sacīja premjers.
Savukārt taujāts par sabiedriskajiem medijiem paredzēto papildu finansējumu, kas ir mazāks par prasīto,
finanšu ministrs Reirs
teica, ka šajā summā ir gan finansējums sabiedrisko mediju iziešanai no
reklāmas tirgus, gan arī medijos strādājošo atalgojuma palielināšanai.
Finanšu ministrs norādīja,
ka sabiedrisko mediju pieprasījumi par papildu finansējumu izvērtēti
kopā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, KM, FM un
par nozari atbildīgo Saeimas komisiju. Tā ir “kompromisa vienošanās”,
visām pusēm vienojoties.
