Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu
pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām
neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un
bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, revīzijā
secinājusi Valsts kontrole.
Valsts kontrole 15 pašvaldībās vērtēja infrastruktūras projektu
ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu.
Revīzijā secināts, ka lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk
nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas
izdevumi ik gadu tikai pieaugs.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa stāstīja, ka valsts budžeta likumā
ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro, turklāt
laika posmā no 2014.gada līdz 2018.gadam pašvaldību ilgtermiņa aizņēmumu
apjoms ir sasniedzis 1,3 miljardus eiro. Valsts kontroles vērtējumā,
pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta,
un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto
limitu. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu
pieteikumu, pat ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta
nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi
uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu
pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.
Kā piemēru Krūmiņa minēja Rugāju ciemā uzbūvēto futbola stadionu.
Ciemā dzīvo 500 iedzīvotāju, bet stadiona celtniecībai ņemts aizņēmums
703 863 eiro, rezultātā uzbūvēts stadions, kurā iespējams rīkot
starptautiskas futbola sacensības, lai gan netālu esošajos Balvos, kuros
ir vairāk iedzīvotāju, ir pieejams futbola stadions.
“Kāpēc tiek būvēti dārgi infrastruktūras objekti, kuru uzturēšanai
būs jāveltī lieli līdzekļi? Kādas pašvaldības vadītājs teica, nauda ir
jāņem, kamēr var. Tāpat secinājām, ka iepriekš aizņemties Valsts klasē
bija ļoti vienkārši,” pauda valsts kontroliere.
Tāpat Valsts kontrolē kā uzskatāmu piemēru pašvaldību neapdomībai
lielo objektu plānošanā un būvniecībā minēja peldbaseinu būvniecības
bumu, kas īpaši raksturīgs pēdējos gados. Pašvaldības ir ieguldījušas
trīs līdz 12 miljonus eiro peldbaseinu un ar peldbaseiniem savienoto
sporta kompleksu būvniecībā, bet to darbībai pastāvīgi nepieciešama arī
pašvaldību dotācija, kas sedz lielāko daļu no objektu izdevumiem.
“Pēc desmit gadiem, kad būs jānomaina iekārtas vai tajās jāveic
būtiski ieguldījumi, peldbaseinu uzturēšanai katra pašvaldība būs
izlietojusi vismaz divus līdz trīs miljonus eiro. Viens no piemēriem ir
Kuldīgas novada peldbaseins. Kuldīgas novada pašvaldība pirms projekta
īstenošanas nevērtēja tā ietekmi uz pašvaldības budžetu. Objekta
izdevumi 2018.gadā gandrīz trīs reizes pārsniedza ieņēmumus, peldbaseina
ieņēmumiem vidēji mēnesī sasniedzot vien 8000 eiro,” pauda Valsts
kontrolē.
Arī pašvaldībās, kuras ir veikušas ieņēmumu un izdevumu aprēķinu
pirms projekta īstenošanas, prognozes par objekta darbību bieži vien ir
optimistiskākas nekā faktiskie darbības rezultāti. Piemēram, Siguldas
sporta centram, kuru Siguldas novada pašvaldība ir iznomājusi
pašvaldības kapitālsabiedrībai, faktiskās izmaksas vairākās pozīcijās
būtiski atšķīrās no iepriekš plānotajām. Lai gan pašvaldība
kapitālsabiedrībai ir samaksājusi vairāk nekā vienu miljonu eiro par
sporta nodarbību nodrošināšanu, kapitālsabiedrība nespēj veikt nomas
maksājumus pilnā apmērā.
Savukārt Bauskas peldbaseina uzturēšanas izdevumi 2018.gadā bija par
18% lielāki nekā plānots, sasniedzot 282 898 eiro, arī pašvaldības
dotācija peldbaseina darbībai vairāk nekā divas reizes pārsniedza
plānoto, sasniedzot 252 424 eiro.
“Zīmīgi, ka neviena no revīzijā iekļautajām pašvaldībām arī nav
uzskatījusi par nepieciešamu peldbaseina plānošanas procesā vai pirms
peldbaseina projektēšanas uzsākšanas konsultēties ar Latvijas Peldēšanas
federāciju par tā piemērotību paredzētajiem mērķiem. Proti, lai
peldēšana būtu droša un peldbaseina parametri, aprīkojums atbilstu
ieplānotajam mērķim,” stāstīja Valsts kontrolē.
Revīzijā arī secināts, ka, lai aizņemtos naudu Valsts kasē, normatīvo
aktu prasības ir visnotaļ formālas. Aizņemties ir salīdzinoši
vienkārši, jo pašvaldību pieteikumos netiek prasīts vispusīgi pamatot
aizņēmuma nepieciešamību un atbilstību pašvaldības iedzīvotāju
vajadzībām. Biznesa plānu ar rūpīgiem aprēķiniem pašvaldības gatavo
tikai tad, ja to pieprasa Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma
saņemšanas noteikumi.
Tikai septiņas no 15 Valsts kontroles revīzijā iekļautajām
pašvaldībām bija veikušas iecerēto objektu uzturēšanas izmaksu aprēķinu
pirms projekta īstenošanas. Kopumā prioritāro investīciju projektiem
2017. un 2018.gadā piešķirti 22,17 miljoni eiro.
Attiecībā uz aizņēmuma ekonomisko pamatojumu tiek īpaši norādīts, ka
sadaļai “projekta apraksts” jābūt īsai – ne garākai par vienu lapu. Tā,
piemēram, Carnikavas pašvaldība, piesakoties aizņēmumam 2,61 miljona
eiro apmērā, bērnudārza būvniecības projektā pie pamatojuma sākotnēji
bija ierakstījusi tikai vienu teikumu.
Arī pieteikumu izvērtēšanas kārtība, ko īsteno Finanšu ministrijas
(FM) izveidota padome, pamatā paredz kontrolēt tikai pašvaldības kopējo
parādu apjomu un aizņēmuma atbilstību valsts budžeta likumā noteiktajiem
aizņemšanās nosacījumiem. Pašreizējā aizņēmumu piešķiršanas kārtība
neprasa, lai pašvaldības pirms aizņēmuma saņemšanas izvērtētu projekta
ekonomiskumu un efektivitāti, atbilstību pašvaldības apstiprinātajiem
attīstības plānošanas dokumentiem.
“Zināmā mērā paradoksāla ir arī līdzšinējā kārtība, ka FM padomē,
kura lemj par aizdevumu piešķiršanu, nav bijis neviena Izglītības un
zinātnes ministrijas pārstāvja, lai gan 2018.gadā 16,3% no piešķirtajiem
aizņēmumiem ir paredzēti izglītības iestāžu investīciju projektiem,”
norāda Valsts kontrole.
Revidenti skaidro, ka sekas šādai situācijai raksturo Bauskas novada
pašvaldības piemērs. “Kaut arī pašvaldības pasūtītā pētījumā par skolu
tīkla optimizāciju ieteikts slēgt Mežotnes pamatskolu, ēkā saglabājot
tikai pirmsskolas apmācību, Bauskas novada pašvaldība veikusi gan ēkas
pārbūvi, Valsts kasē aizņemoties vairāk nekā 600 000 eiro, gan 2019.gada
prioritātēs iekļāvusi divstāvu sporta zāles būvniecību šai izglītības
iestādei,” stāstīja Valsts kontrolē.
Revīzijā arī konstatēts, ka kaimiņos esošās pašvaldībās nav izplatīta
prakse sadarboties objektu plānošanā. Tādēļ nereti vienā reģionā
nelielā attālumā ir sporta objektu pārpilnība, kas rada nevajadzīgu
konkurenci, bet citur nav vispār nekā. Tajā pašā laikā Valsts kontrole
arī norādīja uz veiksmīgiem pašvaldību sadarbības piemēriem
infrastruktūras projektu īstenošanā. Piemēram, Stopiņi sadarbojušies ar
Rīgu, bet Jēkabpils ar Salas novadu. Turklāt nereti tieši komunikācija
ar kaimiņu pašvaldību likusi attiekties no iecerētu projektu
īstenošanas.
Valsts kontrolē uzsvēra, ka pašvaldībām ir rūpīgāk jāplāno savi
lielie projekti, apzinoties, ka tās rīkojas ar savu iedzīvotāju
līdzekļiem.
