Latvijas Veselības un sociālās aprūpes
darbinieku arodbiedrības (LVSADA) arodorganizācijām tuvākajā laikā
jāizsaka viedokļi un priekšlikumi par iespējamām protesta akcijām,
otrdien lēma arodbiedrības padome.
LVSADA padomes lēmums paredz, ka nākamajā sēdē, kas notiks
15.oktobrī, arodbiedrība izskatīs jautājumu par protesta akcijām. Padome
lēma uzdot arodorganizācijām sniegt viedokļus un priekšlikumus līdz
11.oktobrim par iespējamo turpmāko rīcību.
Padomes sēdē izskanēja arī ierosinājums prasīt veselības ministres
Ilzes Viņķeles (AP) demisiju, kā arī aicināt atlaist 13.Saeimu. Tāpat no
padomes sēdes dalībniekiem izskanēja sašutums par to, ka iedzīvotājiem
ir jāievēro likumi, kamēr valsts augstākās amatpersonas to varot
nedarīt.
LVSADA padome lēma aicināt Saeimu steidzami rīkoties, lai “novērstu
valdības prettiesiskās rīcības postošās sekas 2020., 2021. un 2022.gada
valsts budžetā”.
Arodbiedrības padome lēma, ka nevar atbalstīt budžetu, kurā nav
ievērotas Veselības aprūpes finansēšanas likuma normas. Vienlaikus, ja
par spīti arodbiedrības centieniem solītie 120 miljoni eiro netiks
rasti, padome lēma lūgt noteikt, ka piešķirtais finansējums jāsadala
atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un līdzšinējai praksei
to grozīšanā, proti, konsultējoties ar sociālajiem partneriem.
Kā skaidroja LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, arodbiedrība
iestājas par vienlīdzības principu ievērošanu jebkura piešķirtā
finansējuma sadalīšanā, proti, nepiekrīt, ka finansējumu varētu sadalīt
atsevišķām mediķu grupām.
LVSADA padome lēma arī izteikt kritiku Valsts prezidentam Egilam
Levitam, kura nostāja saistībā ar veselības aprūpes finansējuma
palielināšanu, arodbiedrība ieskatā, ir divkosīga. Padome lēma uzdot
LVSADA birojam nodrošināt, ka lielākajos dienas laikrakstos tiek
publicēti Valsts prezidenta izteikumi par šo jautājumu pirms un pēc viņa
stāšanās amatā.
Pēc Kera paustā, valdības nevēlēšanās nākamā gada budžeta projektā
paredzēt pietiekamu papildu finansējumu Veselības finansēšanas likuma
normu izpildei, palielinot mediķu darba samaksu par 20%, ir būtiski
iedragājusi nozares darbinieku uzticību valdībai. Turklāt šis lēmums
tikai padziļināšot darba roku trūkuma radīto apdraudējumu veselības
aprūpes pieejamībai un kvalitātei, teikts LVSADA padomes lēmumā.
Kā ziņots, Ministru kabinets pagājušās nedēļas ārkārtas sēdē lēma par
192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu
prioritārajiem pasākumiem.
No tiem 2020.gada budžetā papildu līdzekļi 50 miljonu eiro apmērā
novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības
ministrijas (VM) prioritātēm, kaut kopumā VM prioritāro pasākumu
īstenošanai veselības nozarē nākamā gada budžetā būtu nepieciešami 279
miljoni eiro, tostarp 119,7 miljoni – lai īstenotu likumā noteiktās
saistības pret ārstniecības personām viņu atalgojuma palielinājumam.
Keris toreiz stāstīja, ka Latvijā līdz vidējam Eiropas Savienības
(ES) rādītājam pietrūkst apmēram 700 ārstu un 7000 māsu, kas savukārt
esot novedis līdz tam, ka Latvijā ir par aptuveni 7500 novēršamo nāves
gadījumu vairāk nekā vidēji ES gadā.
“Šādā situācijā valdības prettiesiskā rīcība, ignorējot Veselības
aprūpes finansēšanas likumā noteiktās garantijas par nozares finansējuma
un darba samaksas palielinājumu nozares darbiniekiem, bez šaubām
izraisīs smagas un neatgriezeniskas sekas, kā arī iedragās gan nozares
darbinieku, gan iedzīvotāju uzticību valstij,” sacīja Keris.
Viņš sacīja, ka LVSADA vērsīsies pie Saeimas kā “pēdējā cerību
bastiona”, aicinot deputātus aizstāvēt viņu pašu Veselības aprūpes
finansēšanas likumā nostiprināto solījumu nākamgad palielināt gan
nozares finansējumu, gan visu mediķu darba samaksu par 20%.
