Latvijas
iedzīvotāji labprāt ļaujas apģērbu veikalu vilinošajam
kārdinājumiem un regulāri iegādājas jaunu apģērbu, noskaidrots
Latvijas Zaļā punkta aptaujā*. Taču kas notiek ar drēbju skapju
dziļāko kultūrslāni? Izrādās, apmēram trešā daļa
iedzīvotājiem nevajadzīgā apģērba nonāk sadzīves atkritumu
konteineros un kļūst par 3–5% no kopējā sadzīves atkritumu
apjoma, kas nogulst poligonos. Pārējās divas trešdaļas piemeklē
ne mazāk raibi likteņi, kas atkarīgi gan no iedzīvotāju vecuma,
gan dzīves pieredzes.
Aptaujā
noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāji jaunu apģērbu iegādājas
krietni biežāk, nekā atbrīvojas no iepriekš iegādātā –
vairums jeb 63% iedzīvotāju jaunu apģērbu iegādājas biežāk
nekā trīs reizes gadā, un gandrīz trešā daļa aptaujas
dalībnieku to dara pat piecreiz gadā un biežāk. Toties esošos
apģērbu krājumus tikpat bieži pārskata vien katrs desmitais.
Kas
tad notiek ar novalkāto apģērbu un tekstilizstrādājumiem?
Izrādās, visbiežāk nolietotie apģērbi rod pielietojumu ģimenes
saimniecībā, pārtopot par drānām tīrīšanai jeb
mājsaimniecības terminā – lupatām (60%). Turklāt šo praktisko
metodi krietni biežāk izmanto vīrieši (69%) nekā sievietes
(52%).
“Latvieši
jau izsenis ir pratuši rast praktisku pielietojumu šķietami
neizmantojamām lietām. Tas daļēji varētu būt skaidrojams ar
gana svaigā atmiņā esošo sociālo pieredzi, kas gūta pirms
Latvijas neatkarības atgūšanas, kad apģērbs un citas preces bija
deficīts. Tomēr nolietoto apģērbu izmantošana saimniecībā
neatrisina problēmu saknē, jo agri vai vēlu nolietojas arī
tīrīšanas drāna, kas tik un tā nonāk sadzīves atkritumu
konteinerā. Tāpēc Latvijai jau šobrīd jāmeklē risinājumi, kā
varam efektīvi nošķirot tekstila izstrādājumus no atkritumu
plūsmas un dot tiem otru iespēju, cik iespējams netērējot dabas
resursus jaunu apģērbu ražošanai,”
norāda Latvijas
Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.
Eiropas
Savienības (ES) direktīvas paredz, ka no 2025. gada ES dalībvalstīm
būs jānodrošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana. Kopumā
Latvijas sabiedrība ir ļoti atvērta idejai par
lietotā
apģērba nodošanu otrreizējai pārstrādei – 89% aptaujāto to
labprāt darītu. Tāpat divām trešdaļām iedzīvotāju nav
iebildumu iegādāties arī lietotu apģērbu un tekstīlijas. Tomēr
nevajadzīgo apģērbu otrreizējai pārstrādei iedzīvotāji nodod
kūtri.
Izplatītāka
ir prakse pašam nederīgo apģērbu ir ziedot labdarībai (51%),
atdot lietošanai tuviniekiem vai draugiem (43%) vai vienkārši
izmest atkritumu konteinerā (35%). Tikai neliela daļa jeb 7%
aptaujāto nevajadzīgos auduma izstrādājumus nogādā dzīvnieku
patversmēs, bet 15% aptaujāto risina problēmu radoši un piešķir
nolietotam apģērbam otru dzīvi, izmantojot to kā izejmateriālu
jaunu lietu radīšanai.
“Pasaules
prakse rāda, ka vidēji tikai 20% no mūsu nopirktā un lietotā
apģērba pēc tam nonāk atkārtotā izmantošanā vai pārstrādē,
bet pārējais, visticamāk, nogulst poligonos vai tiek sadedzināts.
Protams, apstākļos, kad ir iespējams iegādāties jebkuru
saimniecībā nepieciešamo lietu, novalkāta apģērba pārtapšana
citos priekšmetos ir daudz retāk sastopama parādība nekā pirms
20 vai 30 gadiem. Tomēr šāda radoša pieeja liecina, ka esam
gatavi domāt par apkārtējās vides ilgtspēju, un atliek vien rast
atbilstošus risinājumus,”
saka K.
Zakulis.
Jaunas
lietas no nolietota vai citādi nederīga apģērba biežāk rada
seniori vecumā pēc 60 gadiem (24%). Ar labdarību vairāk
nodarbojas četrdesmitgadnieku paaudze (58% ziedo nevajadzīgo
apģērbu), bet jaunieši vecumā līdz 30 gadiem nevajadzīgo
apģērbu nereti pārdod (21% pretstatā 10% vidējam rādītājam).
Savā
saimniecībā nolietoto apģērbu visaktīvāk izmanto lauku
iedzīvotāji (77%), bet ziedošanas pieredze visvairāk raksturīga
rīdziniekiem (62%). Savukārt citu lielo pilsētnieku iemītnieki
biežāk dalās ar draugiem (49%) un biežāk nekā citi atdod
novalkāto apģērbu dzīvnieku patversmēm (15%).
Lai
laikus sāktu īstenot ES direktīvas prasības, vides
apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” un Latvijas
Zaļais punkts septembra sākumā uzsāka unikālu tekstila
šķirošanas pilotprojektu, kura mērķis ir praksē izvērtēt
iespējas Latvijā attīstīt tekstila atkritumu šķirošanas
infrastruktūru un nodrošināt to atkārtotu izmantošanu, nevis
nonākšanu kopējos atkritumos. Projekta ietvaros Rīgā un vairākās
Pierīgas pašvaldībās izvietoti 20 speciāli konteineri apģērbu,
apavu un citu tekstila izstrādājumu šķirošanai. Konteineru
atrašanās vietas var noskaidrot Latvijas Zaļā punkta mājaslapā,
interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē.
