Saeimas deputātiem ir bažas par nodokļu nemaksātāju automātiskas sodīšanas atbilstību Satversmei.
Trešdien notika Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un
Juridiskās komisijas kopsēde, kuras laikā tika skatīts jautājums par
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) priekšlikumu automātiski sodīt nodokļu
nemaksātājus. Minētais jautājums iepriekš ticis skatīts Juridiskajā
komisijā, tomēr šis komisijas deputātiem radušās bažas, kuras tie
vēlējās pārrunāt ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.
VID vadītāja Ieva Jaunzeme abu komisiju pārstāvju informēja, ka
ienākumu deklarācija ir vienīgais informācijas avots, pēc kura VID
vadās, lai noskaidrotu, cik daudz nodokļu uzņēmumiem būtu jānomaksā. Ja
ienākumi netiek deklarēti, VID nevar zināt, cik daudz naudas tiks
iekasēts budžetā.
Jaunzeme uzsvēra, ka tāpēc ir svarīgi, lai nodokļu maksātāji
iesniegtu deklarācijas tajā dienā, kad tās ir jāiesniedz. Pēc VID
datiem, šogad deklarācijas savlaicīgi iesnieguši 82,6% no tiem, kam tās
ir jāiesniedz, tomēr nodokļu administrācijas mērķis ir panākt, ka
savlaicīgi deklarācijas iesniedz vismaz 98%. Savlaicīgi neiesniegto
deklarāciju fiskālā ietekme ir aptuveni 100 miljoni eiro.
“Tā ir liela summa. Tāpēc vēlamies paredzēt administratīvu atbildību,
kas būtu vērsta pret 16% negodprātīgajiem,” sacīja Jaunzeme,
piebilstot, ka ir uzņēmumi, kuri gada ienākumu deklarācijas neiesniedz
gadiem ilgi. Tāpēc VID rosināja patlaban Saeimā esošo likuma grozījumu
par nodokļiem un nodevām anotācijā ietvert detalizētu informāciju par
to, kādā veidā VID var automātiski sodīt nodokļu nemaksātājus.
VID rosina paredzēt, ka automātisks sods netiek piemērots, ja
deklarācijas vai pārskata iesniegšanas termiņš ir kavēts līdz divām
dienām, ja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mēneša deklarācijas vai
darba devēju ziņojumu iesniegšana 12 mēnešu periodā kavēta trīs reizes
līdz piecām dienām. Tāpat nodokļu maksātājas netiktu sodīts automātiski,
ja PVN ceturkšņa deklarācijas vai mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas
iesniegšana 12 mēnešu periodā kavēta divas reizes līdz piecām dienām.
VID rosina noteikt administratīvo sodu 25 eiro apmērā, ja
deklarācijas iesniegšana tiek kavēta no trim līdz desmit dienām, no 11
līdz 20 dienām sods būtu 75 eiro, no 21 līdz 30 dienām – 155 eiro, bet
vairāk par 30 dienām – 285 eiro.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Juta Strīķe (JKP) atzina, ka
viņas vadītajā komisijā vislielākās diskusijas bijušas par automātisku
soda piemērošanu, jo bažas radījis fakts, ka automātiski piemērojot
administratīvo atbildību, netiktu ņemts vērā sodītās puses subjektīvais
skaidrojums.
“Cilvēks var būt kļuvis par invalīdu, nonācis slimnīcā vai ir miris,
tāpēc šāda sodīšana var mudināt pamest uzņēmējdarbību,” piebilda Strīķe.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārstāvis Vjačeslavs
Dombrovskis (S) atzina, ka viņš īsti neredz pamata VID priekšlikumam un
nesaredz problēmu, sevišķi tāpēc, ka nav informācijas par to, cik lieli
ir tie uzņēmumi, kuri laikā neiesniedz deklarācijas.
“Varbūt to, kas neiesniedz deklarācijas, nodokļu apjoms ir daži
tūkstoši eiro. Bet visa tautsaimniecība nesastāv no vienāda izmēra
uzņēmumiem. Vai tie, kas neiesniedz deklarācijas vispār ir nopietni
uzņēmumi? Kāpēc jārunā par uzņēmumiem, kas īsti nav uzņēmumi?” uzsvēra
Dombrovskis.
VID vadītāja skaidroja, viņa uz šo sēdi nav sagatavojusi informāciju
par negodprātīgo uzņēmumu profilu, bet informēja, ka 2018.gadā kavēšanās
ar PVN nomaksu veidoja 31 miljonu eiro, darba devēju ziņojumu
neiesniegšana – 36 miljonus eiro, bet mikrouzņēmumu nodokļa
neiemaksāšana – deviņus miljonus eiro. Finanšu ministrijas (FM) pārstāve
Olga Bogdanova piebilda, ka gadījumā, ja eksistē pienākums, tad jābūt
arī atbildībai pildīt pienākumu.
Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (VL-TB/LNNK) atzina, ka viņš
konceptuāli neiebilst idejai par automātisku sodīšanu, tomēr viņš
nepiekrīt sacītajam, ka vairums, kas kavē deklarāciju iesniegšanu līdz
desmit dienām, to darītu aiz ļaunprātības. “Visbiežāk šādi kavējumi būs
aizmāršības, nevis ļaunprātības dēļ. Tāpēc varbūt var paredzēt, ka par
kavējumu līdz desmit dienām izsaka brīdinājumu, bet tikai pēc tam soda,”
sacīja Iesalnieks. Bogdanova informēja, ka VID jau tagad sūta
atgādinājumus, ka pēc piecām dienām iestāsies pienākums iesniegt
deklarāciju, savukārt Jaunzeme piebilda, ka uzņēmēji jau tagad var
savlaicīgi informēt VID par iespējamu deklarācijas iesniegšanas
kavējumu.
Deputāts Aldis Gobzems pievienojās kolēģes Strīķes iepriekš
paustajam, ka automātiska sodīšana izslēdz iespēju skaidrot notikušo,
tādējādi ierobežojot cilvēktiesības, kas ir pretrunā ar Satversmi.
Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) piebilda, ka jau tagad cilvēki tiek
sodīti automātiski, piemēram, par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Tomēr
Gobzems norādīja, ka šīs situācijas nav salīdzināmas, jo par nodokļu
nemaksāšanu ir zināma konkrēta persona, turpretī ceļu satiksmes
pārkāpumos var būt vainīga persona, kas nav automašīnas īpašnieks.
Tieslietu ministrijas pārstāve gan atzina, ka jau tagad
Administratīvo pārkāpumu likumā paredzēts, ka lietu var izskatīt bez
personas uzklausīšanas, kā arī no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas
neizriet, ka persona būtu jāuzklausa visos gadījumos.
Tomēr deputāts Igors Pimenovs (S) sliecās atbalstīt kolēģu iepriekš
pausto, ka būtu jāizvērtē automātiskas sodīšanas principa atbilstība
Satversmei, jo, to neizvērtējot, pastāv tiesvedību risks.
Abas Saeimas komisijas šodien nepieņēma konkrētus lēmumus, bet par automātisku sodīšanu katra lems atsevišķi.
