Vakar notika Latvijas Pašvaldību savienības konference “Pašvaldību demokrātijas attīstība desmit gados un nākotnē”.
Vakar notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) konference “Pašvaldību demokrātijas attīstība desmit gados un nākotnē”. Tajā piedalījās Saeimas deputāti Jānis Škapars. Ivars Godmanis, Jānis Bunkšs un citi. No Alūksnes rajona uz konferenci devās tikai pāris pašvaldību vadītāju.
“Konferences darba kārtībā ir tēmas, par kurām pēdējo gadu laikā ir daudz runāts. Pašvaldībās gada beigās ir daudz darba, tāpēc saprotu tos vadītājus, kas nav devušies uz konferenci,” laikrakstam atzīst Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe.
Viņa pieļauj, ka Ivars Godmanis referātā analizēs pašvaldību lomu valsts īpašuma transformācijā. “Iespējams, ka tiks izdarīti secinājumi, kas ir iznācis no kolektīvo saimniecību likvidācijas. Bet ko šajā procesā var ietekmēt pašvaldības?” jautā G.Ļuļe. Latvijas Pašvaldību savienības izveidošana un iespējas piedalīties sarunās ar valdību apliecina demokrātiju. Tomēr vairāk ir to jautājumu, kuru izlemšanā pašvaldību viedokli valdība neievēro. Satversmē nav sadaļas “Pašvaldības”, lai gan vietējo padomju deputāti ierosināja to izveidot. Pašvaldību finansu un finansu izlīdzināšanas sistēma mainās gandrīz katru gadu. Varbūt valdības informācija par izmaiņām apliecina demokrātiju?
Rajona padomē demokratizācijas process vairāk jūtams bija deviņdesmito gadu vidū. “Tad rajona padomei bija vairāk funkciju un arī līdzekļu. Tagad pieaug vietējo pašvaldību funkcijas, bet finansējums ir ierobežots,” secina rajona padomes izpilddirektore. Viņa domā, ka par šiem jautājumiem ir jārunā, jo citādi nekas nemainīsies. “Ceru, ka konference ieviesīs skaidrību, kas notiek ar demokrātiju pašvaldībās,” norāda G.Ļuļe. Konferencē iecerēts uzrakstīt kopīgu “rekomendāciju vēstuli nākamajai pašvaldību paaudzei”.
