Aptuveni 20% medicīnas studentu neplāno
stāties rezidentūrā Latvijā, atsaucoties uz pašu veikto aptauju,
aģentūru LETA informēja Latvijas Jauno Ārstu asociācija (LJĀA).
Latvijā valsts finansējums veselības nozarei ir 3,8% no iekšzemes
kopprodukta (IKP), kamēr vidēji Eiropā tas ir ap 7%, līdz ar to Latvijā
medicīnas personāla atalgojums ir mazāks nekā citviet, tāpēc piektā daļa
jauno ārstu izlēmuši turpināt specializāciju citā valstī, kur ir
labvēlīgāki apstākļi gan atalgojuma, gan darba vides un profesionālās
izaugsmes ziņā, apgalvo LJĀA.
Slimības profilakses un kontroles centra dati liecinot, ka pēdējo
trīs gadu laikā Latviju pametuši vidēji 100 ārsti gadā, un LJĀA apgalvo,
ka nav pamata domāt, ka turpmākajos gadus situācija mainīsies.
LJĀA norāda, ka biežākie iemesli jauno ārstu aizbraukšanai esot
neadekvāts atalgojums, mācību apstākļi un kvalitāte, rezidentūras
potenciālā atmaksa un nereti arī ierobežotā darbība gan profesionāli,
gan zinātnē.
Jaunie ārsti ir strādājošas personas vecumā no 25 līdz 35 gadiem, kas
strādā vidēji 240 stundas mēnesī vairākās darba vietās, uzsver LJĀA.
Asociācija apgalvo, ka jaunākā rezidenta mēneša likme par vienu pilnu
slodzi Latvijā esot par 30%-55% mazāka nekā pārējās Baltijas valstīs.
Lietuvā jaunākā rezidenta mēneša likme bruto esot 1345,67 eiro, Igaunijā
– 2083,20 eiro, bet Latvijā – 950 eiro.
Jauno ārstu aizbraukšana rezidentūrā uz citām valstīm rada situāciju,
ka pacienti, kuriem nepieciešama ārsta konsultācija, gaida garās
rindās, jo trūkst speciālistu, uzskata asociācija.
