Drīzāk
nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā
būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai
ārpus konteksta
Jaunajā budžetā 32 miljonus eiro plānots atvēlēt,
lai celtu maksimālo neapliekamo minimumu līdz 300 eiro. Par to
visaktīvāk iestājās Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas uzstāja, ka
neapliekamajam minimumam vajadzētu sasniegt pat 500 eiro. JKP Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe skaidroja, ka tā ir partijas prioritāte, jo “ne tikai mēs, bet arī citi politiskie spēki ir solījuši strādāt virzienā, lai mazinātu nabadzību”.
Šī budžeta kontekstā daudz runāts arī par citiem plāniem šī mērķa
sasniegšanai. Kādi tie ir un vai tie tiešām būtiski mazinās nabadzību? Re:Check analīze rāda – drīzāk ne.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākajiem datiem
nabadzības riskam pakļauti tie, kuru ienākumi vienas personas
mājsaimniecībā nepārsniedz 367 eiro, bet ģimenē ar diviem pieaugušajiem
un diviem bērniem – 770 eiro. Kopumā tā ir teju ceturtdaļa valsts
iedzīvotāju, un nabadzīgo īpatsvars sabiedrībā kāpj. Par nabadzības
slieksni tiek uzskatīti 60% no visu iedzīvotāju pēc ienākumu mediānas
jeb viduspunkta. Tādējādi līdz ar straujo algu kāpumu pēdējos gados
audzis arī nabadzības slieksnis.
Latvijā pieaug arī jau tā augstā ienākumu nevienlīdzība.
Uz to norāda Džini koeficienta kāpums no 34,5% līdz 35,6% (0 nozīmētu,
ka sabiedrībā visiem ienākumi ir vienādi, bet 100 – ka vienai personai
pieder viss).
Nabadzīgākie – pensionāri
Šobrīd vislielākā nabadzības riskam pakļauto grupa ir seniori vecumā
virs 65 gadiem – 74%. Nākamajā gadā paredzēta līdz šim lielākā pensiju
indeksācija. Taču, kā skaidrojusi labklājības ministre Ramona Petraviča, pieaugums būs lielāks tiem, kam lielāka pensija un lielāks darba stāžs. Arī Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča Latvijas Televīzijai
komentēja, ka ar indeksāciju nevar pacelt mazās pensijas un tuvināt tās
lielākajām, tam būtu jāmeklē citi mehānismi. Nākamgad līdz 300 eiro
plānots palielināt neapliekamo minimumu pensijām, taču arī tas
vismazākās pensijas neietekmēs – pašlaik gandrīz 43% vecuma pensionāru saņem pensijas līdz 300 eiro.
Labklājības ministre arī pauda, ka līdz 99 eiro izdosies palielināt minimālo pensiju, kas nav pārskatīta jau desmit gadus. Šobrīd minimālā pensija ir 70 eiro. To, ka tā ir neadekvāti zema un nevar nodrošināt pat pamatvajadzības, norādījis tiesībsargs. Finanšu ministrs gan intervijā laikrakstam Diena norādīja, ka līdzekļi atrasti, lai minimālo pensiju celtu par vien 10 eiro.
Daļu senioru varētu ietekmēt neapliekamā minimuma pieaugums
strādājošajiem – tam nauda jau iezīmēta. Vecuma grupā no 65 līdz 74
gadiem nodarbināti ir gandrīz 20% iedzīvotāju. Apmēram 30 tūkstoši
no viņiem saņem atalgojumu robežās no 300 – 1000 eiro. Vairums senioru
gan nav nodarbināti, tādēļ lēmums pacelt neapliekamo minimumu tos tieši
neskars. Netieši situācija varētu uzlaboties, ja seniors dzīvo
mājsaimniecībā, kur ir cits pelnītājs, kurš iegūs pēc neapliekamā
minimuma celšanas.
Kā palīdzēs nabadzīgajām ģimenēm?
Neapliekamo minimumu ietekmē algas apmērs.
Tiem, kam mazāka alga, neapliekamais minimums ir lielāks. Šobrīd
maksimālo neapliekamo minimumu 230 eiro piemēro iedzīvotājiem, kas pelna
līdz 440 eiro. Lielāku algu saņēmējiem neapliekamais minimums
pakāpeniski sarūk un tiem, kas saņem vairāk nekā 1100 eiro, tas ir
nulle.
Jaunajā budžetā savukārt plānots, ka 300 eiro ar nodokļiem netiks
aplikti strādājošajiem ar algu līdz 500 eiro. Piemēram, situācijā, kad
alga ir 440 eiro, “uz rokas” šobrīd var saņemt 359 eiro. Pēc neapliekamā
minimuma paaugstinājuma – 373 eiro. Tātad ieguvums ir 14 eiro.
Situācija mainās, ja šī strādājošā apgādībā ir kaut viens bērns. Tad alga “uz rokas” kā bija, tā paliks 391 eiro.
Taču tieši ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem ir otra lielākā
nabadzības riskam pakļauto grupa pēc pensionāriem – 32,6%. Pat tiem
pieaugušajiem, kas šajā grupā ir nodarbināti, ar neapliekamā minimuma
celšanu nebūs līdzēts. Algas daļa, kas paliek pāri pēc tam, kad saņemts
atvieglojums par apgādībā esošo bērnu, ir pārāk maza, lai neapliekamā
minimuma palielinājums to ietekmētu.
Nabadzības riskam pakļauti arī 31% cilvēku līdz 64 gadu vecumam, kas
dzīvo vieni. Tomēr liela daļa no šajā grupā esošajiem cilvēkiem nav
nodarbināti, tādēļ arī viņi no neapliekamā minimuma celšanas neiegūs.
Starp cilvēkiem vecumā līdz 64 gadiem, kas dzīvo vieni un ir
nodarbināti, nabadzības riska grupā ir ievērojami mazāk cilvēku – 13,7%, Re:Check norādīja CSP Nabadzības un ienākumu nevienlīdzības statistikas eksperts Viktors Veretjanovs.
Daudzbērnu ģimenes
No neapliekamā minimuma celšanas neiegūs arī nabadzīgās daudzbērnu
ģimenes ar diviem pieaugušajiem un trīs vai vairāk bērniem. Šajā grupā
nabadzības riskam pakļauti 20,5% ģimeņu.
Demogrāfs Ilmārs Mežs secina, ka tādējādi no palīdzības saņēmēju loka
šoreiz izslēgtas ģimenes ar bērniem. “Mēs būtībā izlases kārtībā
palīdzam tiem, kuriem nav lielāks nabadzības risks.”
Jānorāda, ka jaunā budžeta kontekstā rosināts pārskatīt arī vecāku
pabalstus, taču par šīm iniciatīvām, tāpat kā minimālo pensiju
pieaugumu, vēl notiek diskusijas.
Pārmaiņas – vien kosmētiskas
Arī Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste
aprēķinājis, ka minimālās algas un neapliekamā minimuma celšanai
“ietekme uz nabadzību un nevienlīdzību būtu vien kosmētiska” pat tad, ja
neapliekamo minimumu paaugstinātu uz 500 eiro, kā sākotnēji rosināja
JKP. Viņaprāt, mērķi labāk varētu sasniegt, pārskatot sociālo pabalstu
sistēmu, jo iedzīvotāju grupā ar zemiem ienākumiem ir daudzi cilvēki,
kas nav nodarbināti.
Strīķe apzinās, ka strādājošie ar nelieliem ienākumiem, kuru apgādībā
ir bērni, labumu no neapliekamā minimuma celšanas nesaņems, taču viņa
norāda, ka tas ir tikai viens segments lielā nabadzīgu strādājošo grupā.
Viņasprāt, piemēram, neapliekamā minimuma paaugstināšana varētu novērst
to, ka jauni cilvēki, kas uzsāk darba gaitas, izvēlētos ģimeni veidot
ārzemēs zemo ienākumu dēļ. Strīķe piesauc CSP datus, kas parāda
– nedaudz vairāk kā 30% darba ņēmēju pērn “uz rokas” saņēma līdz 450
eiro mēnesī. Dati arī rāda, ka gandrīz 17% saņem minimālo algu vai
mazāk. “Ja kāds saņem mazāk par 500 eiro bruto, tad kā viņus var
nenosaukt par uz nabadzības robežas dzīvojošiem?” deputāte komentē.
Diskutējot par tēmu sociālajā portālā Twitter, arī sociālās politikas eksperte Ruta Zilvere pauda, ka visi, kas šobrīd saņem minimālo algu, ir uz nabadzības riska sliekšņa. Sarunā ar Re:Check
Zilvere norādīja uz vēl kādu ieguvumu, proti, ka “ir arī svarīgi, vai
cilvēkam ir motivācija strādāt, ja viņš ir uz kaut kāda pabalsta”.
Taču Veretjanovs vērš uzmanību uz to, ka neapliekamais minimums neaug
tikpat strauji kā nabadzības slieksnis. Piemēram, maksimālais algas
pieaugums, ko iespējams saņemt, ir 18 eiro. Savukārt nabadzības
slieksnis pēdējos trīs gados vidēji paaugstināts par 25 eiro gadā.
Tādējādi lielākoties cilvēkus, kam pieaugs atalgojums, joprojām uzskatīs
par pakļautiem nabadzības riskam.
Veretjanovs piebilst, ka šādi lēmumi nerada nekādu uzlabojumu.
Vēsturiski ir bijuši arī lēmumi, kas atbalsojušies arī statistikas datos
par nabadzībai pakļautajiem. Piemēram – minimālās algas celšana no 320
eiro uz 360 eiro 2015.gadā.
Secinājums: Pašām nabadzīgākajām strādājošo grupām kā
vientuļajiem vecākiem ar zemiem ienākumiem un apgādībā esošiem bērniem
neapliekamā minimuma celšana nepalīdzēs. Pensionāriem dzīvi uzlabos
pensiju indeksācija, taču nav zināms, vai atradīsies finasējums arī
minimālās pensijas celšanai un vecāku pabalstu pārskatīšanai.
