Finanšu ministrija (FM) rosina turpmāk pašvaldībām neparedzēt 19,6%
no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, kā tas ticis praktizēts līdz šim,
tikmēr pašvaldības prognozē, ka tas pasliktinās dzīves līmeni reģionos.
Šāds priekšlikums pausts piektdienas valdības ārkārtas sēdē
iesniegtajā FM sagatavotajā Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību
savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola projekta.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis aģentūrai LETA pieļāva iespēju
rosināt valdībai samazināt pašvaldībām noteiktās funkcijas, ja tām tiek
samazināts finansējums. Viņš pauda bažas arī par to, ka pašvaldībām ir
samazinātas iespējas aizņemties, kā rezultātā pasliktināsies
uzņēmējdarbība reģionos un samazināsies iekasējamo nodokļu apjoms.
Valdības darba kārtībā esošajā protokola projektā norādīts, ka
pašvaldībām tiks paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu
bāze 2020.gadā un vidējā termiņā, kas nodrošina pašvaldībām
nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību
izpildei.
Protokola projektā LPS min, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi
kopā ar speciālo valsts budžeta dotāciju 2020.gadā un arī vidējā termiņā
veido 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts
sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības
aprūpes finansēšanai, tādējādi ievērojot proporcionalitātes principu
starp valsts un pašvaldību finanšu iespējām.
Tomēr Ministru kabineta viedoklī pausts, ka pašvaldībām tiks
nodrošināts stabils, reģionālā dalījumā sabalansēts finansējums,
paredzot, ka speciālā dotācija 2020., 2021. un 2022.gadā nebūs mazāka
par 148 060 368 eiro pie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījuma
starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu attiecīgi 80% un 20%.
Vienlaikus puses panākušas vienošanos, ka ieņēmumi no IIN pašvaldību budžetos 2020.gadā varētu būt 1,41 miljards eiro.
Tāpat puses panākušas vienošanos, ka pašvaldībām tiks garantēti IIN
ieņēmumi 100% apmērā no plānotās prognozes, ievērojot šādu sadalījumu pa
ceturkšņiem – pirmajā ceturksnī 22%, otrajā ceturksnī – 24%, trešajā
ceturksnī – 26%, bet ceturtajā ceturksnī – 28%.
Vienlaikus LPS paudusi vēlmi paredzēt, ka 2020.gadā un turpmāk
ienākumi no azartspēļu nodokļa vismaz 25% apmērā tiktu ieskaitīti tās
pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle. Tomēr
FM uzskata, ka no azartspēļu nodokļa 90% ieņēmumu tiktu novirzīti valsts
budžetā, bet pašvaldību – 10%.
LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele aģentūrai
LETA sacīja, ka, pēc savienības aprēķiniem, valsts šogad pašvaldībām
piedāvā atvēlēt vien 18,8% no kopējiem budžeta ieņēmumiem.
Šis aprēķins tiek veikts salīdzinot pašvaldību un kopējos valsts
nodokļu ieņēmumus. “Formula ir – nodokļu ieņēmumi pašvaldību budžetā
pret ieņēmumiem kopējā budžetā, mīnus sociālās iemaksas par veselības
apdrošināšanu. No pašvaldībām masveidā tiek atņemti ieņēmumi no,
piemēram, Dabas resursu nodokļa un Azartspēļu nodokļiem un tiek pārlikti
par labu valsts budžetam, kā rezultātā mainās proporcijas,” skaidroja
Ūbele.
Atbilstoši izmaiņām, piemēram, Dabas resursu nodokļa likumā,
pašvaldības turpmākajos gados zaudēs aptuveni piecus miljonus eiro ik
gadu.
“2020.gadā nevienai pašvaldībai pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas
nav mazāki izlīdzinātie ieņēmumi. Attiecībā uz turpmākajiem gadiem FM
veiks aprēķinus, ņemot vērā plānotās reformas, un sagatavos
priekšlikumus sabalansētam finansējuma sadalījumam reģionālā griezumā,”
norādīts valdības viedoklī.
Runājot par pašvaldību iespējām aizņemties, LPS pauda nepieciešamību
paredzēt, ka izglītības infrastruktūras projektu īstenošanai pašvaldības
budžeta līdzfinansējums nav lielāks par 10%, bet pārējiem projektiem –
nav lielāks 25%.
Tāpat ar LPS panākta vienošanās, ka speciālā dotācija būs 148 060 368
eiro apmērā, kura tiek pievienota valsts budžeta dotācijai pašvaldību
finanšu izlīdzināšanas fondam. Tāpat paredzēta dotācija par personu,
kura ievietota sociālās aprūpes centrā līdz 1998.gada 1.janvārim, 5520
eiro apmērā jeb 460 eiro mēnesī.
No protokola projekta arī izriet, ka Izglītības un zinātnes
ministrija izstrādās un 2020.gada valsts budžeta paketē iekļaus
grozījumus Izglītības likumā, kas uzliks par pienākumu pašvaldībām
piedalīties privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu
finansēšanā, ja šī privātā izglītības iestāde ir sabiedriskā labuma
organizācija vai sociālais uzņēmums, spēkā stāšanās laiku par vienu
gadu.
Tāpat puses panākušas vienošanos, ka no 2020.gada 1.janvāra garantētais minimālais ienākumu līmenis personai ir 64 eiro mēnesī.
Vienošanās arī panākta par to, ka 2020.gadā dotācija zaudējumu
segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem un dotācija
sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem ar braukšanas maksas
atvieglojumiem saistīto zaudējumu segšanai plānota 61,6 miljonu eiro
apmērā. Ja zaudējumu apmērs pārsniegs plānoto finansējumu, tiks meklēti
finanšu resursi zaudējumu kompensēšanai.
Kopumā no protokola projekta izriet, ka 2020.gadā pašvaldību pārējo
nodokļu, nenodokļu ieņēmumu un ieņēmumu no maksas pakalpojumiem būs
390,74 miljoni eiro, mērķdotācija pašvaldībām plānota 382,7 miljonu eiro
apmērā, bet dotācija pašvaldībām – 184,54 miljonu eiro apmērā.
LPS domes sēde, kur tiks runāts par domstarpību un vienošanās protokolu gaidāma pirmdien, 7.oktobrī.
Viņš teica, ka rīt, 4.oktobrī, valdība ārkārtas sēdē elektroniski
saskaņos Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Ministru kabineta (MK) un
LPS domstarpību un vienošanās protokolu, lai Ministru prezidents
Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien, 7.oktobrī, plkst.15 notiekošajā LPS
domes sēdē varētu informēt pašvaldību vadītājus par vienošanās protokola
saturu.
