Nacionālais Kino centrs (NKC) konkursā
piešķīris 500 000 eiro trīs filmu ražošanai, aģentūru LETA informēja
centra vadītājas vietniece.
NKC skaidroja, ka konkurss savā ziņā turpina Simtgades filmu
programmas sākto ceļu. Vēsturisku un identitāti stiprinošu Latvijas
filmu ražošanas konkursā atbalstīta divu pilnmetrāžas spēlfilmu un
vienas dokumentālās filmas ražošana.
Augstāko punktu skaitu ieguva studijas “Mistrus Media” projekts
“Janvāris” – režisora Viestura Kairiša spēlfilma par 1991.gada
notikumiem, gandrīz autobiogrāfisks barikāžu stāsts. Filmas uzņemšanai
šogad tiks piešķirti 220 000 eiro, plānotais piešķīrums kopā – ne vairāk
kā 600 000 eiro.
Otra spēlfilma, kas šogad konkursā tāpat saņem 220 000 eiro, bet kopā
divos gados tai plānoti ne vairāk kā 840 000 eiro, ir Jura Podnieka
studijas un producentes Antras Cilinskas veidots projekts “Dziesma par
dzelzs aizkaru”. Filma balstīta dokumentālā materiālā – par 60 gados
dzimušu mīlasstāstu starp jauniešiem no divām politiskajām sistēmām, ASV
un PSRS, kuru drošības dienesti šādu savienību uzskata par neiespējamu
vai vismaz savā labā izmantojamu. Filmas stāsta pamatā ir amerikāņu
rakstnieces Kellijas Čerijas memuāri par to laiku, kad viņa Latvijā
satika komponistu Imantu Kalniņu, bet scenārija autors Ivo Briedis sola
filmā iezīmēt arī spiegu trillera stilistiku.
Konkursā atbalstīts arī viens dokumentālās filmas projekts, kam
piešķirti 60 000 eiro – studijā “Ego Media” sāktais režisora Staņislava
Tokalova ļoti personiskais stāsts “Iestrēguši”, kurā viņa māte, māsa un
vecmāmiņa personificē trīs diezgan tipiskas Latvijas krievu paaudzes ar
atšķirīgu attieksmi pret valsti un pasauli, kurā tās dzīvo.
Šajā konkursā, kas tika rīkots, lai rosinātu veidot filmas nacionālās
identitātes stiprināšanai un valstiskās piederības veicināšanai,
palielinot filmu kā nacionālā satura īpatsvaru un to konkurētspēju
Latvijas kultūras un informācijas telpā, ekspertu vērtēšanai tika nodoti
11 projektu pieteikumi – astoņi spēlfilmu projekti, divi dokumentālo
filmu projekti un viens pilnmetrāžas animācijas filmas pieteikums.
Konkursā pieejamais finansējums ļāva atbalstīt tikai trīs filmu
ražošanu.
“Ekspertu komisijas vienprātība, nosakot šī konkursa līderus,
liecināja, ka šie trīs filmu projekti patiešām bija spēcīgākie. Bet tas
nenozīmē, ka aiz svītras – konkrētā konkursa finansējuma ierobežojuma –
nepalika spēcīgi, interesanti filmu projekti. Palika. Es ieteiktu to
autoriem nenokārt degunu, jo šiem projektiem ir iespēja pretendēt uz
finansējumu nākamajā gadā, piedaloties NKC ražošanas konkurs,” pauda
viena no konkursa ekspertiem, dzejniece Māra Zālīte.
Novērtējot NKC programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei
pozitīvos rezultātus, būtisko iespaidu uz Latvijas filmu nozari,
kinoteātru apmeklētības rādītājiem un pieaugošo nacionālā kino tirgus
daļu, NKC arī turpmāk iespēju robežās paredz iekļaut nozares politikā
tematiski vai žanriski specializētus konkursus, ja tiem izdosies
piesaistīt papildu finansējumu.
