Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Dž.
Dž. Džilindžers pirmdien, 7.oktobrī, parakstījis vienošanos ar teātra
direktoru par atkāpšanos no amata un paziņo, ka savā turpmākajā dzīvē ar
teātri vairs nenodarbosies, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums
“Panorāma”.
Kā īsziņā “Panorāmai” norādījis nu jau bijušais Dailes teātra
mākslinieciskais vadītājs, tad viņš teātra iekšējās problēmas nav gatavs
apspriest publiskajā telpā. Detalizēts situācijas skaidrojums
Džilindžera ieskatā varētu kaitēt bijušo kolēģu reputācijai.
“Nupat ar Dailes teātra direktoru Andri Vītolu parakstīju papīru par
atkāpšanos no amata uz savstarpējās vienošanās pamata. Palieku uzticīgs
saviem ētikas principiem, kas paģēr teātra iekšējo problēmu un konfliktu
neapspriešanu publiskajā telpā. Turklāt detalizētāks situācijas
skaidrojums varētu nodarīt kaitējumu bijušo kolēģu (īpaši aktīvāko
revolucionāru) reputācijai,” norādīja Džilindžers.
Režisors norādīja, ka teātri gatavs pamest pavisam: “Cerams, ka visa
ļaunuma sakne – Džilindžers – ir izravēta un turpmākā Dailes teātra
radošā darbība būs radoši sekmīgāka. Un nobeigumā priecīga ziņa maniem
nelabvēļiem – savā turpmākajā dzīvē ar teātri vairāk nenodarbošos.”
Kā vēstīts, Dailes teātra aktieri izteikuši neuzticību Dailes teātra
mākslinieciskajam vadītājam un režisoram Džilindžeram un informējuši par
to teātra direktoru, teikts medijos publicētajā aktieru vēstulē.
25.septembrī, notika aktieru sapulce, ko iniciēja paši aktieri. Tajā
tika izskatīts viens jautājums – Dž.Dž.Džilindžera kā mākslinieciskā
vadītāja darbības izvērtējums ilgākā laika periodā.
Vītols aģentūrai LETA apliecināja, ka šāda saruna notikusi. Tāpat
viņš pastāstīja, ka saskaņā ar viņam pieejamo informāciju, Džilindžers,
iespējams, apsver iespēju atkāpties no mākslinieciskā vadītāja amata
teātrī, taču par to Vītols vēlas runāt par pašu Džilindžeru, kurš gan
patlaban ir ārzemēs.
Aktieru vēstulē teikts, ka aktieri, balstoties savā ilggadīgā
profesionālā pieredzē, zina to prasību kopumu, kurām būtu jāatbilst
teātra mākslinieciskajam vadītājam un var saprast pēc kādiem rezultātiem
un kritērijiem var vērtēt viņa darbu ilgtermiņā. Runa nav par formāliem
darba līgumā norādītiem darba pienākumiem, bet pēc būtības, norādīts
aktieru vēstulē.
Šis prasību un sasniedzamo rezultātu kopums aktieru ieskatā ietver
tādas funkcijas kā: repertuāra plānošana adekvāti teātra
mākslinieciskajām ambīcijām un finansiālajām vajadzībām un šo abu
vajadzību savstarpēja samērība. Plānošanai vajadzētu būt atbilstošai
nekomerciāla, valsts dotēta teātra funkcijām. Tas ir darbs ar aktieru
sastāvu, tā attīstības jautājumi. Tas tieši skar teātra nākotni
ilgtermiņā, teikts aktieru vēstulē.
Tāpat aktieri uzskata, ka mākslinieciskā vadītāja pienākums ir kopējā
teātra mākslinieciskā līmeņa uzturēšana, katras izrādes līmeņa un
kvalitātes regulāra uzraudzīšana, līdz ar to, arī pastāvīga klātbūtne
teātra ikdienas darbā. Tas ir pienākumu rūpēties par teātra reputāciju
un prestižu sabiedrībā un profesionāļu vidē. Aktieru vēstulē uzsvērts,
ka tas nozīmē arī uzņemties līdzatbildību par teātra kopējo finansiālo
situāciju, mākslinieciskā personāla atalgojumu samērību adekvāti
ieguldītajam darbam un sasniegtajiem rezultātiem.
“Un, protams, visbeidzot, mākslinieciskā vadītāja funkcija ir
iestudēt savā teātrī mākslinieciski labas izrādes, vadoties ne tikai no
kritērija, vai izdosies pārdot pilnas zāles, bet darbus, kas gūst gan
kritiķu, gan prasīgas publikas atzinību. Kopumā tas ir: labi administrēt
un tālredzīgi vadīt mākslinieciskos procesus teātrī,” teikts aktieru
vēstulē.
Dailes teātra aktieri vēstulē norāda, ka teātra māksliniecisko
procesu vislielākajā mērā realizē aktieri, un, ja aktieri monolītā
vairākumā nav apmierināti ar mākslinieciskā procesa vadīšanu, tad to
nevar ignorēt. Tāds bija sapulces mērķis – par šo diskutēt.
