Finanšu ministrija bažījas par iespēju zaudēt
Vienotajai veselības nozares elektroniskajai sistēmai (E-veselībai)
piešķirtos Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus.
Finanšu ministrijas pārstāve Diāna Rancāne šodien Saeimas Publisko
izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pauda, ka 2007.-2013.gada projektos
patlaban turpinās pēc uzraudzības periods, kur Latvijai jādemonstrē, ka
izveidotie e-pakalpojumi strādā, lai nebūtu riska zaudēt ES
finansējumu.
“Pārbaudes parāda atsevišķus riskus, ka atsevišķi pakalpojumi tomēr
nestrādā tā, kā vajadzētu, testa vide atšķiras no reālās vides,”
skaidroja Rancāne.
Viņa uzsvēra, ka Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nekavējoši
jānovērš trūkumi, tie jāanalizē un atbildīgāk jāpieiet projektu vadībai.
Savukārt šajā plānošanas periodā projektu gaita tāpat nav pietiekamā
kvalitātē, ņemot vērā gan jau pagājušo laiku, gan arī prognozējamo
kavēšanos. Ministrijas pārstāve uzsvēra, ka patlaban signāli ir tādi, ka
iepriekšējā perioda negatīvā prakse tiek turpināta.
“Patlaban sasniegts nav nekas, līgumi nav noslēgti. Respektējam NVD
un Veselības ministrijas darbu, pārskatot projekta koncepciju, bet laiks
iet uz priekšu,” teica Rancāne.
Ministrijas pārstāve uzsvēra, ka ir redzams, ka arī budžetā projektam
ieplānotie līdzekļi netiek izmantoti cilvēkresursu kapacitātes dēļ. “Ja
turpināsies tik nozīmīgi kavējumi arī tālāk, ko mēs arī paredzam, tad
ir ārkārtīgi nozīmīgi stiprināt NVD kapacitāti, jo pretējā gadījumā
resursi varētu tikt ieguldīti apšaubāmi, kas varētu nozīmēt līdzekļu
zaudēšanu turpmāk,” brīdināja Rancāne.
Veselības ministrijas (VM) pirms gada sagatavotā atskaite par
pamatnostādņu E-veselība Latvijā ieviešanu 2014.-2017.gadā liecināja, –
lai ievestu e-veselības sistēmu Latvijā, kopējais izlietotais
finansējums Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu ietvaros
ir 16,409 miljoni eiro.
No šī finansējuma 1.kartā, kas tika izveidota vienotās veselības
nozares uzraudzības informācijas sistēma, tostarp astoņi e-pakalpojumi,
tika ieguldīti 325 630 eiro. Vienlaikus lielākā daļa finansējuma jeb
9,558 miljoni eiro tika izmantoti projekta īstenošanas 2.kārtā, kad tika
izveidots e-veselības portāls, veselības informācijas sistēma, kā arī
pilnveidota vienotā veselības nozares uzraudzības informācijas sistēma,
tostarp izveidoti 28 e-pakalpojumi.
Vēl 6,444 miljoni eiro tika izlietoti, lai izveidotu vienotās
neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības
informācijas sistēmu, kas paaugstinājusi brigāžu darba efektivitāti un
precizitāti.
Kā norāda VM secinājumos par pamatnostādņu E-veselība Latvijā
ieviešanu 2014.-2017.gadā, lielākā daļa jeb 71% no pamatnostādnēs un
plānā iekļauto pasākumu ir ieviesti. Vienlaikus 8% pasākumu nav
izpildīti lietderības apsvērumu, bet 21% pasākumu – finansējuma trūkuma
dēļ.
VM skaidroja, ka sākotnēji apstiprinātais plāns paredzēja, ka
e-veselības ieviešanai papildus nepieciešami 42,149 miljoni eiro,
tostarp 2008.gadā 9,207 miljoni eiro, 2009.gadā 16,496 miljoni eiro, bet
2010.gadā. Plānotajā apjomā papildu finansējums netika piešķirts,
proti, 2008.gadā tika piešķirti tikai 7% no plānā paredzētā, bet
2009.gadā – tikai 2%. Kā rezultātā bija iespējams īstenot tikai mazu
daļu no plānotajiem pasākumiem, norāda ministrijā.
E-veselības ieviešanu Latvijā pavadīja virkne problēmu, kas ilgāku
laiku liedza sistēmu pilnvērtīgi izmantot pacientu un mediķu vajadzībām.
