Latvija šogad astoņos mēnešos eksportēja
preces 8,323 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,4% jeb 31,7 miljoniem
eiro vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, bet importēja – par
10,326 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 1% jeb 99,6 miljoniem eiro,
liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp augustā Latvija ir eksportējusi preces 1,098 miljardu eiro
apmērā, kas ir par 5,6% jeb 58,3 miljoniem eiro vairāk nekā jūlijā, bet
par 2,1% jeb 23,1 miljonu eiro mazāk nekā 2018.gada augustā. Savukārt
importējusi Latvija ir preces 1,275 miljardu eiro apmērā, kas ir par
7,6% jeb 104,5 miljoniem eiro mazāk nekā pirms mēneša un par 15,1% jeb
227,4 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada augustā.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka šogad augustā salīdzinājumā ar
2018.gada augustu ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam
kopējā ārējās tirdzniecības apmērā palielinoties no 42,7% līdz 46,3%.
Eksportējusi Latvija 2019.gada augustā visvairāk koku, koka
izstrādājumus un kokogles – par 178,142 miljoniem eiro (16,2% no kopējā
eksporta apmēra), kas ir par 1,1% vairāk nekā jūlijā, bet par 15,1%
mazāk nekā pagājušā gada augustā. Elektroierīces un elektroiekārtas
eksportētas par 111,856 miljoniem eiro (10,2%), kas ir par 3,4% mazāk
nekā pirms mēneša, bet par 5,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt
graudaugu produkti eksportēti 80,037 miljonu eiro apmērā (7,3%), kas ir
19,3 reizes vairāk nekā pirms mēneša un 3,1 reizi vairāk nekā gadu
iepriekš.
Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka 2019.gada augustā salīdzinājumā ar
2018.gada augustu graudaugu produktu eksporta kāpumu ietekmēja kviešu,
kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 52,9 miljoniem eiro jeb
4,1 reizi.
Importā augustā lielākais īpatsvars bija minerālajam kurināmajam,
naftai un tās pārstrādes produktiem, kas ievesti 150,868 miljonu eiro
vērtībā (11,8% no kopējā importa apmēra), kas ir par 10,1% mazāk nekā
jūlijā un par 42,6% mazāk nekā gadu iepriekš, seko elektroierīces un
elektroiekārtas, kas ievestas 131,723 miljonu eiro vērtībā (10,3%), kas
ir par 7,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 3,1% mazāk nekā 2018.gada
augustā, kā arī mehānismi un mehāniskās ierīces, kas ievestas 105,806
miljonu eiro vērtībā (8,3%), kas ir par 21,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš
un par 26,9% mazāk nekā pērn augustā.
Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka minerālā kurināmā, naftas un tās
pārstrādes produktu importa samazinājumu 2019.gada augustā salīdzinājumā
ar 2018.gada augustu visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī
importa kritums par 73,8 miljoniem eiro jeb 66,1%.
Augustā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas
Savienības valstīm bija Lietuva (18% no eksporta kopapjoma), Igaunija
(11,2%), Vācija (7,6%) un Zviedrija (6,6%). Savukārt nozīmīgākie importa
partneri bija Lietuva (20,3% no importa kopapjoma), Vācija (10,4%),
Polija (9,3%) un Igaunija (8,4%).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija
Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā augustā veidoja
10,2%, bet importā – 7,9%.
2019.gada augustā Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta
vērtībā salīdzinājumā ar 2018.gada augustu pieauga par 0,5
procentpunktiem un veidoja 71%, savukārt importa vērtībā palielinājās
par 9,6 procentpunktiem un bija 78,8%. Tajā pašā laikā NVS valstu
īpatsvars eksportā auga par 1,5 procentpunktiem un bija 14%, bet importā
samazinājās par 4,1 procentpunktu un bija 11,5%.
Šogad augustā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar
114 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību,
bet negatīva tā bija tirdzniecībā ar 44 valstīm.
