Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) rosinās noteikt, ka
politiskajām organizācijām naudu ziedot var tikai tās biedri, nevis kāda
persona no ārpuses.
Šorīt intervijā Latvijas Radio ministrs atkārtoti atgādināja, ka
atbalsta finansējuma palielināšanu partijām no valsts budžeta, jo
viņaprāt tas ir viens no soļiem, lai veiktu fundamentālas izmaiņas
politikā.
“Savulaik partijas bija atkarīgas no finansētājiem, kuriem ir savas
biznesa intereses, un rezultātā pat ne bizness finansēja partijas, bet
politiķi paši sevi sāka finansēt,” sacīja Bordāns.
Tāpēc, viņaprāt, partiju finansēšanas modelī jāievieš vēl stingrākas
prasības, proti, viņš būtu gatavs rosināt diskusiju par to, ka ir
jānosaka aizliegums politiskām organizācijām ziedojumus saņemt no
ārpuses, proti, tos var sniegt tikai partijas biedrs.
Jau ziņots, ka sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta
parakstu vākšana, lai līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai atliktu jaunā
partiju finansēšanas modeļa ieviešanu, kas paredz būtiski palielināt
valsts atbalstu partijām.
Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Jānis Jēkabsons. Viņš rosina jaunā
modeļa ieviešanu atlikt, līdz tiks ievēlēta 14.Saeima, mudinot
pašreizējo parlamenta sasaukumu neatbalstīt “sasteigto likumprojektu”,
kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskajām
partijām jau no nākamā gada.
Jēkabsons atgādināja, ka piedāvātie grozījumi Politisko organizāciju
(partiju) finansēšanas likumā tiks skatītas Saeimā steidzamības kārtībā
kopā ar valsts budžetu, kas, viņaprāt, nozīmē, ka kvalitatīvām
diskusijām par to nebūs atvēlēts pietiekami daudz laika.
“Lai arī likumprojekta mērķis ir mazināt politisko partiju atkarību
no sponsoriem, mēs uzskatām, ka šāda sasteigta un uz jau esošo Saeimu
attiecināma kārtība neveicinās sabiedrības uzticību valsts pārvaldei,
iznīcinās politisko konkurenci starp Saeimā ievēlētajām un citām
partijām, kā arī būtiski samazinās jaunu politisko spēku ienākšanu
politikā,” teikts iniciatīvas pieteikumā.
Idejas autori uzskata, ka “nepārdomātā, tikai divos lasījumos
steidzamā kārtā virzītā” iniciatīva par finansējuma palielināšanu
politiskām partijām, nevērtējot citas būtiskas prioritātes un likumos
noteiktās saistības, neliecina par atbildīgu attieksmi pret nodokļu
maksātāju naudu. “Turklāt, balsojot par finansējuma palielināšanu pašiem
sev, sākot jau ar nākamā gada 1 janvāri un nesagaidot jaunas Saeimas
vēlēšanas, politiķi riskē nonākt interešu konfliktā, kas degradētu
politisko vidi Latvijā,” uzsvēra Jēkabsons.
Šādas iniciatīvas rezultātā tās autori cer sasniegt atbildīgu valsts
pārvaldību, uzsverot, ka, kamēr nav izpildīti vēlētājiem dotie solījumi
un nav izpildīti likumos paredzētie pienākumi paaugstināt algu
pedagogiem un medmāsām, politiskās partijas nedrīkst pašas sev piešķirt
avansu uz vēlētāju uzticības rēķina.
Kā ziņots, Saeima šodien lems par grozījumu Politisko organizāciju
(partiju) finansēšanas likumā, kas paredz no nākamajā gadā būtiski
palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, šiem mērķiem
papildus piešķirot 4 miljonus eiro, nodošanu izskatīšanai parlamenta
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajām
partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk
nekā divi procenti vēlētāju. Par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās
paredzēts maksāt 4,5 eiro, savukārt viena balss Eiropas Parlamenta un
pašvaldības domes vēlēšanās maksātu 0,5 eiro.
Papildu tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas
vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, ikgadēji
plānots piešķirt valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro apmērā.
Vienlaikus paredzēti arī ierobežojumi – kopējais vienai politiskajai
partijai piešķirtais valsts budžeta finansējums gada laikā nevarēs
pārsniegt 800 000 eiro.
Likumprojekts vienlaikus arī paredz stingrākus noteikumus
politiskajām partijām, piemēram, valsts budžeta finansējuma saņemšanas
gadījumā personas veikta ziedojuma (dāvinājuma) maksimālā summa
politiskajai partijai nedrīkstēs pārsniegt 12 minimālo mēnešalgu apmēru
(pašreiz – 50 minimālās mēnešalgas), kā arī liegs politiskajām partijām
veidot parādsaistības.
