Pērn Latvijas skolās notikuši seši nelaimes
gadījumi, kuru cēlonis bija vardarbība un kuros cietuši skolotāji,
Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) konferencē pastāstīja
eksperte, dusmu kontroles spēļu izstrādātāja Līga Bērziņa.
Viņa skaidroja, ka Valsts darba inspekcija ar viņu sazinājās un
apkopoja statistiku par vardarbības gadījumiem skolās, kuros cietuši
skolotāji. 2018.gadā tie bija seši pedagogi, tomēr no 2019.gada janvāra
līdz augustam netika reģistrēts neviens šāds gadījums.
“Kad klasē ienāk bērns ar sarežģītu uzvedību, visa klase kļūst par
klasi ar sarežģītu uzvedību, savukārt, ja ar to laicīgi nesāk strādāt,
tad drīz visa skola kļūst par skolu ar sarežģītu uzvedību,” pauda
Bērziņa.
Daži no pērn konstatētajiem gadījumiem ir bijuši saistīti ar
skolotāja grūšanu pret sienu, kā rezultātā pedagogam sasista roka.
Eksperte uzsvēra, ka bērni regulāri vardarbību izpauž ar speršanu,
sperot arī skolotājiem, kā arī metot objektus un bieži nopietni
traumējot gan skolotājus, gan klasesbiedrus.
Eksperte norādīja, ka lielākā daļa gadījumu neizskan plašāk un tiek
risināti klases vai skolas iekšienē, tomēr par šādiem gadījumiem ir
nepieciešams ziņot.
Konferencē viņa atgādināja, ka, izslēdzot varmāku no skolas,
situācija pasliktinās divtik, jo klase ir apguvusi negatīvus konfliktu
risināšanas modeļus, kā arī jaunietis, pārejot uz citu skolu, visbiežāk
turpinās problemātisku uzvedību.
Lai pedagogs saprastu, kas klasē notiek, nepieciešams no rīta
pavērot, kā bērni savā starpā sveicinās, ieteica eksperte. “Acu skatiens
nosaka sociālo statusu, un ir jāpievērš uzmanība, ja bērns, piemēram,
sveicinās, bet viņam atbild rupji. Tā ir sociālā izolācija un tas ir
bīstami,” uzsvēra Bērziņa.
Viņasprāt, ja klasē attīstās sūdzēšanās kultūra, tas ir pirmais
signāls tam, ka pedagogs netiek uzlūkots kā autoritāte, bet tiek
uzskatīts par instrumentu, ar kuru sasniegt mērķus vai kurš traucē.
Bērziņa uzsvēra, ka bērnu psiholoģiskā vajadzība klasē ir uzmanība,
proti, ja bērns netiks ievērots, viņš parūpēsies, lai viņu pamana. Tāpat
bērniem nepieciešama jautrība. Kā pauda Bērziņa, ja skolotājs
neparūpēsies par smiekliem, skolēni smiesies par klasesbiedriem vai
skolotājiem.
Lai mazinātu uzvedības traucējumus klasē, eksperte iesaka, ienākot
klasē, sasveicināties ar katru bērnu. Tas samazinot uzvedības
traucējumus divtik, savukārt trīskārši samazināt uzvedības traucējumus
klasē iespējams, ja pedagogs kontrolē, kur klasē sēž bērns, pauda
Bērziņa.
