Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons nosūtījis Eiropadomes
prezidentam Donaldam Tuskam vēstuli ar lūgumu pagarināt breksita
termiņu.
Taču Džonsons nav šo vēstuli parakstījis un nosūtījis Tuskam vēl
vienu vēstuli, kurā izklāstījis savus iebildumus pret breksita termiņa
pagarināšanu. Šo vēstuli Džonsons ir parakstījis.
“Pagarinājuma lūgums ir tikko ieradies. Tagad es sākšu konsultācijas
ar ES līderiem, kā uz to atbildēt,” tviterī pavēstīja Tusks.
Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu,
saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt Džonsona panākto breksita
vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.
Tā kā līdz ar to netika apstiprināta breksita vienošanās, automātiski
iedarbojās likums bezvienošanās breksita novēršanai, saskaņā ar kuru
premjeram jālūdz ES pagarināt breksita termiņu līdz 31.janvārim.
Vēstule ar lūgumu pagarināt breksita termiņu, ko Džonsons nosūtījis
Tuskam, ir kopija vēstulei, kas iekļauta minētajā likumā bezvienošanās
breksita novēršanai. Džonsons šo vēstuli neparakstīja, liecina premjera
biroja sniegtā informācija.
Otrajā vēstulē, kuru Džonsons ir parakstījis, viņš paudis viedokli,
ka breksita atlikšana kaitēs gan Lielbritānijai, gan ES, gan abu pušu
attiecībām.
Vienlaikus premjers paudis pārliecību, ka ir iespējams panākt breksita vienošanos ratificēšanu līdz 31.oktobrim.
Vēstuli Briselei nosūtījis arī Lielbritānijas vēstnieks ES Tims
Barovs. Šajā vēstulē paskaidrots, ka Džonsons nosūtījis Tuskam vēstuli
ar lūgumu pagarināt breksita termiņu tikai tāpēc, ka to prasa likums.
Pastāv neliela iespēja, ka Pārstāvju palāta un Lordu palāta paspēj
līdz 31.oktobrim pieņemt gan breksita vienošanās izpildes likumu, gan
ratificēt pašu vienošanos. Balsošana par vienošanās izpildes
likumprojektu parlamentā varētu notikt jau otrdien.
Vienošanās ir jāratificē arī Eiropas Parlamentam, kurš paziņojis, ka to darīs pēc vienošanās apstiprināšanas Lielbritānijā.
Džonsona biroja preses pārstāve atklāja, ka premjerministrs jau
runājis ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Francijas prezidentu
Emanuelu Makronu un Tusku.
Makrona birojs norādījis, ka breksita atlikšana nav neviena interesēs.
Kāds avots ES ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka Tuska konsultācijas ar ES līderiem par turpmākajiem soļiem var ilgt vairākas dienas.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) aģentūrai LETA pauda
viedokli, ka vajadzētu atbalstīt Lielbritānijas lūgumu uz laiku
pagarināt breksitu, ņemot vērā, ka ir panākta modificēta vienošanās par
izstāšanās nosacījumiem, un visu interesēs ir, lai breksits notiek
sakārtotā veidā.
Ministrs skaidroja, ka Lielbritānijas parlamenta sestdienas balsojums
parāda, cik sarežģīta ir šīs valsts iekšpolitiskā dzīve un cik grūti
premjeram ir iegūt vairākumu parlamentā.
Tomēr ministrs uzsvēra, ka šis balsojums nenozīmē, ka panāktā
vienošanās par izstāšanās nosacījumiem nav ratificēta. Tas tikai liek
atlikt izstāšanās datumu, kamēr nav pieņemti nepieciešamie likumi,
uzsvēra Rinkēvičs.
Vienlaikus viņš piebilda, ka izstāšanās termiņa pagarināšanai nepieciešama visu ES valstu vienprātība.
