Finanšu izlūkošanas dienesta šogad deviņos
mēnešos izdevis 266 iesaldēšanas rīkojumus, kopumā iesaldējot iespējami
noziedzīgi iegūtus līdzekļus 212,5 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA
informēja dienestā.
Salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo laika periodu iesaldēto
iespējami noziedzīgi iegūto līdzekļu apmērs audzis 2,8 reizes jeb par
137,5 miljoniem eiro.
2019.gada deviņos mēnešos iesaldēti arī seši nekustamie īpašumi un izdoti 24 rīkojumi par finanšu instrumentu iesaldēšanu.
Šogad deviņos mēnešos no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem
Finanšu izlūkošanas dienests saņēmis 3968 ziņojumus par aizdomīgiem
darījumiem un 21 627 ziņojumus par neparastiem darījumiem. Savukārt gadu
iepriekš attiecīgajā periodā dienests saņēma 5390 ziņojumu par
aizdomīgiem darījumiem un 17 458 ziņojumus par neparastiem darījumiem.
Tāpat Finanšu izlūkošanas dienests šogad deviņos mēnešos saņēmis 10
ziņojumus par iespējamu terorisma finansēšanu un vienu ziņojumu par
iespējamu proliferācijas finansēšanu. Aktīvāk ziņojumus par aizdomīgiem
darījumiem Finanšu izlūkošanas dienestam iesniegušas finanšu
institūcijas.
Šogad deviņos mēnešos Finanšu izlūkošanas dienests tiesībsargājošajām
iestādēm nosūtījis 153 materiālus turpmākai izmeklēšanai, kas ir par
12% vairāk nekā 2018.gada deviņos mēnešos. Atbildīgās institūcijas 88
gadījumos ierosinājušas kriminālprocesus, no kuriem 55% ir
kriminālprocesi par autonomiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
nodarījumiem.
Pēc Finanšu izlūkošanas dienestā vēstītā, Latvijā visizplatītākie
predikatīvie noziedzīgie nodarījumi, kuru rezultātā iegūtie līdzekļi
vēlāk tiek legalizēti, ir noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā un
tautsaimniecībā, kā arī krāpšanas un kukuļošanas (amatnoziegumi).
2019.gada pirmajā pusgadā sākti 33 kriminālprocesi par izvairīšanos
no skaidras naudas deklarēšanas (pārvadāšanas pāri Latvijas robežai).
Atbilstoši normatīvu prasībām, ikvienai personai uz robežas (gan
iebraucot, gan izbraucot no Latvijas), ir jādeklarē skaidrā nauda, kas
pārsniedz 10 000 eiro, norādot tās izcelsmi.
Finanšu izlūkošanas dienestā informēja, ka sekmīgi turpinās arī
publiskā privātā partnerība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
novēršanas jautājumos. Šāda platforma izveidota, lai radītu vienotu
izpratni par pieeju uzraudzības jautājumiem, uzlabotu savstarpējo
sadarbību, informētību un nodrošinātu atgriezenisko saiti. 2019.gadā
notika 57 šādas tikšanās un iesaldēto līdzekļu apmērs lietās, kur
notikušas publikās privātās partnerības sanāksmes, ir vairāk nekā 113
miljoni eiro.
2019.gada deviņos mēnešos Finanšu izlūkošanas dienests saņēmis arī
516 ārvalstu dienestu pieprasījumus un nosūtījis 627 pieprasījumus
ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem. Galvenās sadarbības valstis ir
Lietuva, Igaunija, Vācija, Policija, Apvienotā Karaliste, Čehija,
Krievija, Moldova, Ukraina un Baltkrievija.
Finanšu izlūkošanas dienestā norādīja, ka līdz šim paveiktais un
dienesta darbības rezultāti liecina par pozitīvām pārmaiņām, kas
pakāpeniski ienāk finanšu nozarē. Gan iesaldēto iespējami noziedzīgi
iegūto līdzekļu apmērs, tiesībsargājošajām institūcijām nodoto lietu
apmērs, gan arī publiskās privātās partnerības darbības platformas
rezultāti apliecina pozitīvo tendenci gan tagad, gan arī nākotnē.
“Mērķtiecīgs finanšu izlūkošanas darbs, rezultatīva sadarbība starp
iesaistītajiem publiskajā privātajā partnerībā, līdztekus sistēmā esošo
ziņojumu sniedzēju izglītošanai par nozaru riskiem vieš cerību, ka
Latvijas finanšu sistēmā uzsāktās reformas un ieviestās pārmaiņas ir
būtiskas un tās būs neatgriezeniskas – noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācija mūsu valstī mazinās un arī nākotnē tā nebūs iespējama,”
sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.
Lai uzlabotu informācijas apriti, Finanšu izlūkošanas dienests
sadarbībā ar uzraudzības un kontroles institūcijām rīko seminārus
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas
finansēšanas novēršanas likuma subjektiem. Semināros informē par
2019.gadā veiktajiem riska novērtējumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas
jomās, par katras nozares riskiem, kā arī to nozīmi iekšējās kontroles
sistēmas ieviešanai.
