Armijas 2020.gada budžets ir minimums, kas “ļaus kaut kādā līmenī”
uzturēt un nedaudz attīstīt nepieciešamās bruņoto spēku spējas, otrdien
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā
izteicās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.
Aizsardzības ministrijas (AM) nākamā gada budžets paredzēts 663,6
miljonu eiro apmērā. 2019.gada budžeta izdevumi bija 636,7 miljoni
eiro. Aptuveni 523 miljoni eiro paredzēti NBS spēju attīstībai un
nodrošināšanai.
Kalniņš skaidroja, ka armija orientējas uz trīs principiem –
rekrutēšanu un personāla saglabāšanu, ekipējuma uzlabošanu un
apmācīšanu.
Viņš skaidroja, ka faktiski ir sasniegts minimālais individuālā
ekipējuma līmenis, neizpildīta esot palikusi tikai viena pozīcija, kas
saistīta ar ziemas cepuru un pončo iegādi.
Armijai pēdējos trīs gados esot izdevies nodrošināt atbilstošu
rekrūšu daudzumu. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) komisijā
skaidroja, ka nākamgad karavīru skaitu plānots palielināt par 256
cilvēkiem, bet zemessargu – par 142 cilvēkiem. Līdz 2022.gadam
zemessargu skaitu plānots palielināt līdz 9500 personām.
NBS komandieris izteicās, ka Latvijā turpinās emigrācija un arī
privātās struktūras cīnās ar personāla piesaistīšanu. NBS komandieris
cer, ka izdosies nodrošināt atbilstošu zemessargu daudzumu. “Mēs šajā
ziņā esam nelabojami optimisti,” piebilda Kalniņš.
“Šis budžets ir tāds minimums, kas ļaus mums vismaz kaut kādā līmenī
uzturēt un mazliet attīstīt tās spējas, kas nepieciešamas. Es domāju, ka
arī nākamie gadi ļaus attīstīt spējas, kuras ieplānotas NBS attīstības
plānā,” norādīja Kalniņš.
Konkrētākas detaļas par NBS attīstību armijas komandieris un
aizsardzības ministrs neminēja, jo tas skar plašākai sabiedrībai
neparedzētu informāciju. Plānots, ka komisijas deputāti drīzumā rīkos
slēgtu sēdi, lai jau konkrētāk uzklausītu amatpersonu sniegto
informāciju.
Jau ziņots, ka AM galvenie pasākumi 2020.gadā būs izveidot
visaptverošās valsts aizsardzības sistēmu. Tāpat iecerēts nodrošināt uz
attīstību vērstu aizsardzības budžeta izlietojumu, atbilstoši NATO
vadlīnijām ne mazāk kā 20% no aizsardzības budžeta novirzot galvenā
ekipējuma iegādēm un ne vairāk kā 50% paredzot ar personālu saistītiem
izdevumiem.
AM nākamgad turpinās sniegt uzņemošās valsts atbalstu NATO kaujas
grupai, un līdz ar NATO Ziemeļatlantijas padomes lēmumu par štāba
iekļaušanu NATO spēku struktūrā, kas plānota 2020.gada sākumā,
nodrošināt daudznacionālās divīzijas štāba “Ziemeļi” izveidi.
Arī AM turpinās nodrošināt ilgtspējīgu Nacionālo bruņoto spēku (NBS)
spēju attīstību saskaņā ar aktuālo NBS attīstības plānu. Aizsardzības
resorā arī iecerēts sākt brigādes līmeņa nodrošinājuma attīstību,
turpināt pretgaisa aizsardzības, komandvadības un sauszemes spēku
mehanizētās brigādes attīstību, veikt nepieciešamā personāla apmācību un
infrastruktūras izbūvi helikopteru ieviešanai bruņojumā.
Nākamgad arī iecerēts nodrošināt Zemessardzes kaujas un reaģēšanas
spēju attīstību, veicināt zemessargu rekrutēšanu, turpināt zemessargu
nodrošināšanu ar nepieciešamo individuālo un kolektīvo ekipējumu,
atbilstošo infrastruktūras izbūvi, kā arī nodrošināt apmācību, tostarp
attīstot reģionālā līmeņa poligonus.
Nākamgad AM turpinās Latvijas karavīru dalību starptautiskajās
misijās un operācijās, NATO ātrās reaģēšanas spēkos, ES kaujas grupās un
Apvienotajos reaģēšanas spēkos.
2020.gadā turpināsies NBS nodrošinājuma jomas reforma, veicot
noliktavu sistēmas pilnveide un nododot atbildību Valsts aizsardzības
militāro objektu un iepirkumu centram par karavīru, zemessargu un
jaunsargu nodrošinājumu ar ekipējumu un formas tērpiem.
