Reģionu skolām, kuras atrodas desmit līdz 15
kilometru attālumā dažādos novados, ir jāmeklē aktīvākas sadarbības
formas, īpaši vidējā izglītības posmā, kā arī ir mērķtiecīgāk jāattīsta
karjeras izglītība, otrdien tiekoties ar Ludzas, Baltinavas, Kārsavas,
Zilupes un Ciblas novada pašvaldību pārstāvjiem, sacīja izglītības un
zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) aģentūru LETA informēja, ka
daudzas pašvaldības, īpaši Ludzas novads, pie skolu tīkla sakārtošanas
un modernizēšanas jau aktīvi strādā. Vienlaikus attālākos reģionos
joprojām nav iespēju ieguldīt nepieciešamo finansējumu skolu attīstībā,
jo skolēnu skaits ar katru gadu kļūst pieticīgāks.
Piemēram, Kārsavas novada vidusskola ir būvēta 800 skolēniem, bet
šobrīd visa novada četrās skolās kopā ir ap 400 skolēnu. Pašvaldībām tās
ir papildu rūpes par infrastruktūru, loģistiku, tehnisko un atbalsta
personālu, bet skola nevar būt tikai sociālo funkciju pildītāja,
norādīja ministrijā. IZM atzina, ka pašvaldības kopumā atbalsta
pārmaiņas un skolu tīkla sakārtošanu, vienlaikus izsakot cerību par
ilgtermiņa reģionālo politiku un ekonomiskās vides uzlabošanos nākotnē.
Ministre pašvaldību pārstāvjus informēja par vairākām iespējām, kurām
jau šobrīd ir vērts pievērst uzmanību, strādājot pie skolu tīkla
sakārtošanas. Viena no tām ir jaunā kompetenču pieeja mācību saturā, kad
katrai skolai jāpiedāvā vismaz divi tematiskie izvēļu grozi.
“Jo plašāks izvēļu piedāvājums, jo mērķtiecīgāk tiek izkoptas skolēna
individuālās prasmes un talanti. Tas, protams, ir viens no iemesliem,
kāpēc vidējās izglītības posmā nepieciešamais skolēnu skaits ir vismaz
45 skolēni. Skolām kopā ar bērniem un vecākiem jau tagad jādomā, kurus
virzienus izvēlēties un tādējādi stiprināt savas skolas pozīcijas,”
uzvēra Šuplinska, piebilstot, ka jaunais standarts stāsies spēkā
2020./2021.mācību gadā 1., 4., 7. un 10.klasē.
Tāpat ministre atgādināja par viengadīgo programmu skolotāja
kvalifikācijas iegūšanai, lai sekmētu talantīgu un motivētu jaunu
skolotāju ienākšanu skolās un risinātu skolotāju trūkumu. Sākot no
nākamā gada rudens, dažādu jomu speciālistiem ar jau iegūtu augstāko
izglītību būs iespēja gada laikā iegūt pedagoģisko izglītību, viņa
atgādināja. IZM piebilda, ka jau tagad pašvaldībām un skolām ir iespēja
aizpildīt pieteikumu, laikus pieprasot šos jaunos skolotājus.
Tāpat pašvaldību skolām vērts iesaistīties un saņemt atbalstu
projektā “PuMPuRS”. Atbalstu iespējams saņemt gan papildu konsultāciju
veidā mācību priekšmetos, gan atbalsta personāla piesaistei, atzīmēja
IZM.
Tikšanās laikā arī aktualizēti jautājumi, vai nav pārskatāms
provizoriskais minimālais skolēnu skaits pamatskolās, īpaši pagastos un
reti apdzīvotajās teritorijās, kā arī, runājot par Eiropas Savienības
pierobežu – cik liela teritorija būtu uzskatāma par pierobežas zonu.
Sarunās ar pašvaldībām tika pārrunāti IZM informatīvajā ziņojumā “Par
skolu tīkla sakārtošanu” piedāvātie minimālā skolēnu skaita kritēriji.
Patlaban tie iezīmēti provizoriski un vēl ir diskutējami, lai vēlāk uz
to bāzes tiktu izstrādāti Ministru kabineta noteikumi.
Sarunas ar pašvaldībām IZM sāka augustā, lai noskaidrotu katras
pašvaldības situāciju izglītības jomā, veidojot demogrāfiskajai
situācijai un citiem faktoriem atbilstošu, racionālu skolu tīklu.
Patlaban Latvijā ir 589 pašvaldību skolas.
Līdz šim notikušas sarunas ar 64 pašvaldībām. Tās plānots pabeigt
tuvāko mēnešu laikā. Apkopotā informācija kalpos par pamatu tam, lai
strādātu pie turpmākas minimālās skolēnu skaita noteikšanas, kā arī, lai
pārskatītu pedagogu darba samaksas modeli “nauda seko skolēnam”,
uzsvēra IZM.
