25. oktobrī Cēsīs
notika kārtējā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības
padomes sēde. Viens no sēdes galvenajiem darba uzdevumiem bija
abām pusēm – par Nacionālā attīstības plāna izstrādi
atbildīgajam Pārresoru koordinācijas centram un VPR Attīstības
padomei un Vidzemes pašvaldību plānotājiem – tikties un
izklāstīt viedokļus par Nacionālā attīstības plāna 2021–2027
1. redakcijas projekta saturu.
Pārresoru
koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks pateicās
visiem, kas šogad ir aktīvi piedalījušies darba grupās, lai
radītu Nacionālā attīstības plāna (NAP) saturu, tostarp arī
plānošanas reģionu pārstāvjiem un ekspertiem. “Mēs labi
apzināmies, ka 2027. gadā dzīvosim citādā valstī,” – šo
P. Vilks norādīja kā galveno principu, kas ņemts vērā, veidojot
Nacionālo attīstības plānu.
VPR Teritoriālās
plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa norādīja, ka
plānošanas reģioni bija iesaistīti tikai vienā darba grupā,
kas apsprieda prioritāti “Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju
attīstība”, taču labprāt būtu piedalījušies arī citu
prioritāšu ekspertu darba grupās, piemēram, par
uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstību. VPR Attīstības
padomes priekšsēdētājs, Pārgaujas novada domes
priekšsēdētājs Hardijs Vents norādīja, ka “Attīstības
padomes viedoklis ir būtisks, jo NAP skar ikvienu. Mēs katrs
pats vislabāk redzam, kas mūsu pašvaldību teritorijās ir
nepieciešams un kādus priekšlikumus mēs varam caur plānošanas
reģionu virzīt tālāk NAP sabiedriskās apspriešana laikā, lai
veicinātu mūsu teritoriju attīstību.”
“VPR savā atzinumā
vērsīs uzmanību uz to, ka pašreizējā politika
reģionālās atšķirības nav mazinājusi, tāpēc uz to
mērķtiecīgi jāstrādā. Uzskatām, ka reģionālā attīstība
jāizdala kā atsevišķs stratēģiskais mērķis, jo pašreizējā
redakcijā iztrūkst sinerģijas starp visām prioritātēm un visiem
rīcību virzienu uzdevumiem un reģionālā attīstība tiek skatīta
tikai vienā no 18 rīcību virzieniem. Reģionālo atšķirību
mazināšanai vajadzētu atspoguļoties katrā NAP sadaļā, jo šīs
atšķirības ir kritiskas un ietekmē visas Latvijas
kopējo attīstību,” klātesošajiem teica I. Kalniņa.
Hardijs Vents
noslēgumā uzsvēra: “Katrs reģions darbojas savā virzienā, kas
liecina, ka valsts līmenī iztrūkst vīzijas par kopējo
reģionālo politiku un reģionālo attīstību.”
Pēc PKC un VPR viedokļa
uzklausīšanas klātesošie Vidzemes pašvaldību pārstāvji aktīvi
diskutēja par pašreizējo NAP redakciju. Galvenās VPR
pašvaldību pārstāvju atziņas un bažas:
-
Rīcības virzieniem pretī nav skaidri
nosauktu rīku, ar ko varēs virzienus attīstīt. -
Joprojām vērojama koncentrēšanās uz
Latvijas urbanizēto teritoriju attīstību, kamēr skaidra vīzija
par reģionu attīstību Latvijā nav redzama. NAP jāsniedz skaidra
vīzija, uz ko tad kopumā valsts stratēģiski virzās – uz
urbanizāciju un lauku iztukšošanu vai tomēr uz cilvēku
paturēšanu reģionos? -
Trūkst koordinētas rīcības
ministriju vidū, kas nereti kavē dažādu jautājumu praktisku
risināšanu pašvaldībās. -
Nevienlīdzīgā reģionu attīstība ir
tiešas sekas iepriekšējam NAP, kas nodefinēja, ka ir attīstītie
reģioni un neattīstītie. Piemēram, Nīderlandē secināts, ka,
definējot spēcīgos un vājos reģionus, plaisa palielinās.
Vidzemē ir daudz mazu apdzīvotu vietu, kur ir 200, 300, 1000
iedzīvotāju, bet visi attīstības rādītāji ir ļoti labi.
Finanšu resursu pieejamībai būtu jābūt godīgai, jo īpaši
vietās, kas dod kaut kādu ekonomisku pienesumu Latvijai.
Arī LPS priekšsēdis
Gints Kaminskis atzina: “Jau pavasarī no stratēģiskajiem
mērķiem pazuda reģionālā attīstība. LPS jau tad uz to
norādīja, un arī šodien redzam, ka reģionālais aspekts skar
teju jebkuru jautājumu. Jāsecina, ka pēdējos gados reģionālā
attīstība iet savu gaitu. Šajā plānā līdz 2027. gadam
jāparāda, kā procesi notiks reģionālā griezumā. Piekrītu
VPR un aktualizēju jautājumu par reģionālo attīstību kā
atsevišķu stratēģisko mērķi.”
Sēdes pirmās daļas
noslēgumā H. Vents uzsvēra: “Vidzemes plānošanas reģions
vēlētos redzēt vienmērīgu reģionālo politiku katrā no
teritorijām, tostarp Vidzemes plānošanas reģionā, un arī
skaidrāku reģionu lomu Nacionālajā attīstības plānā.”
Vidzemes plānošanas
reģiona (VPR) Attīstības padomes sēdes otrajā daļā
klātesošie uzklausīja VAS ‘’Latvijas valsts ceļi’’
Attīstības pārvaldes direktoru Gundaru Kainu, kurš
iepazīstināja ar darbiem, kas paveikti valsts autoceļu tīklā
2018.–2019. gadā Vidzemes plānošanas reģionā, un pēcāk
ziņoja par plānoto 2020.–2022. gadā.
G. Kains informēja, ka
šobrīd prioritāri ir valsts un reģionālas nozīmes ceļi –
tie tiks sakārtoti vispirms, vienlaikus atzīstot, ka vietējas
nozīmes ceļiem pieejamā finansējuma apmērs būs nepietiekošs.
Klātesošie diskutēja
par VPR savulaik iesniegtajiem priekšlikumiem prioritāro ceļu
posmu sakārtošanai. H. Vents atgādināja, ka Vidzemes plānošanas
reģions ir platības ziņā lielākais no visiem reģioniem un,
ņemot vērā ikvienas pašvaldības intereses, toreiz izdevās
vienoties par kopīgām prioritātēm. Tomēr, atzīstot, ka visiem
šobrīd iesniegtajiem posmiem līdzekļu noteikti nepietiks,
G. Kains lūdza reģiona pašvaldībām saīsināt iesniegto
ceļu posmu sarakstu, lai būtu lielāka iespēja, ka kopīgi
izvirzītie svarīgie posmi tiešām tiek sakārtoti.
