Kultūras ministrija (KM) izsludinājusi atklātu konkursu uz VSIA
“Dailes teātris” valdes locekļa amatu, pretendentus aicinot pieteikties
līdz 2.decembrim, aģentūrai LETA pastāstīja ministrijas pārstāve
vadītāja Lita Kokale.
Viņa stāstīja, ka pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama
reputācija, akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā
izglītība sociālajās vai humanitārajās zinātnēs, vismaz divu gadu darba
pieredze vadošā amatā valsts vai pašvaldības iestādē, kapitālsabiedrībā,
biedrībā vai nodibinājumā, kas iegūta pēdējo septiņu gadu laikā.
Tāpat amata kandidātam nepieciešamas teicamas latviešu valodas un
vismaz divu svešvalodu, tai skaitā angļu valodas zināšanas, zināšanas un
izpratne par kultūras nozari, īpaši teātra nozari, un valsts
kapitālsabiedrības darbību, vadību, arī finanšu vadību. Potenciālajam
teātra valdes loceklim jāpiemīt labām sadarbības un komunikācijas
prasmēm, stratēģiskas plānošanas, labas darba organizācijas un vadības
prasmēm, kā arī jābūt orientētam uz rezultātu sasniegšanu.
Līdz ar citiem dokumentiem Dailes teātra valdes locekļa amata
pretendentiem jāiesniedz teātra trīs gadu darbības izvērtējums un
turpmākās darbības attīstības piedāvājums pieciem gadiem, kurā norādīti
tā īstenošanas veidi un līdzekļi, norādīja Kokale.
Viņa uzsvēra, ka atbilstoši likumdošanā noteiktajam Dailes teātra
valdes locekļa amatam noteiktā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas ir 3801
eiro.
Iesniegtos pieteikumus Dailes teātra valdes locekļa amatam izvērtēs
speciāli izveidota nominācijas komisija. Tās priekšsēdētāja pienākumus
pildīs KM valsts sekretāre Dace Vilsone, savukārt komisijas
priekšsēdētāja vietnieces pienākumus pildīs KM Kultūrpolitikas
departamenta Nozaru politikas nodaļas vadītāja Iluta Treija. Komisijas
sastāvā iekļautas VSIA “Jaunais Rīgas teātris” valdes locekle Gundega
Palma un Pārresoru koordinācijas centra (PKC) kapitālsabiedrību
pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede. Kā neatkarīga eksperte
komisijas darbā pieaicināta biedrības “Latvijas Jaunā teātra institūts”
valdes locekle, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Zane
Kreicberga.
Kā ziņots, līdzšinējais teātra vadītājs Andris Vītols pēc desmit gadu
ilga darba nolēmis atstāt Dailes teātra direktora amatu. Tomēr viņš
turpinās pildīt teātra vadītāja pienākumus līdz jauna vadītāja
atrašanai.
Vītols iepriekš norādīja, ka teātris ir nemitīgu pārmaiņu priekšā.
Viņaprāt, to apliecina pēdējā laikā aktieru kolektīva paustais viedoklis
un vēlme īstenot vērienīgas pārmaiņas, kas prasa radikālus lēmumus –
pilnīgi jaunu pieeju teātra repertuāra veidošanā un teātra pārvaldībā.
Kā uzsvēris teātra direktors, šobrīd teātrim ir nepieciešams jauns
redzējums, kas nesīs pārmaiņas un izaicinājumus. “Tas izriet no aktieru
trupas iniciatīvas un šī situācija prasa savā ziņā revolucionāras
pārmaiņas. Tāpēc, respektējot un cienot aktieru kolektīva vēlmes, taču
vienlaikus neredzot veidu, kā tās saskaņot ar teātra finansiālajām
iespējām, Vītols ir pieņēmis izsvērtu un atbildīgu lēmumu atstāt Dailes
teātra valdes locekļa amatu, kā arī informējis par to Kultūras
ministriju,” sacīja teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Leimane.
Viņa lēmums atkāpties sekoja pāris nedēļas pēc tam, kad aktieru
īstenotā “apvērsumā” amatu pameta teātra mākslinieciskais vadītājs Dž.
Dž. Džilindžers.
Dailes teātra aktieri izteica neuzticību Džilindžeram. Aktieri
medijos publicēja vēstuli, kurā teikts, ka aktieri, balstoties savā
ilggadīgā profesionālā pieredzē, zina to prasību kopumu, kurām būtu
jāatbilst teātra mākslinieciskajam vadītājam un var saprast, pēc kādiem
rezultātiem un kritērijiem var vērtēt viņa darbu ilgtermiņā. Runa nav
par formāliem darba līgumā norādītiem darba pienākumiem, bet pēc
būtības, norādīts aktieru vēstulē.
Šis prasību un sasniedzamo rezultātu kopums aktieru ieskatā ietver
tādas funkcijas kā: repertuāra plānošana adekvāti teātra
mākslinieciskajām ambīcijām un finansiālajām vajadzībām un šo abu
vajadzību savstarpēja samērība. Plānošanai vajadzētu būt atbilstošai
nekomerciāla, valsts dotēta teātra funkcijām. Tas ir darbs ar aktieru
sastāvu, tā attīstības jautājumi. Tas tieši skar teātra nākotni
ilgtermiņā, teikts aktieru vēstulē.
Tāpat aktieri uzskata, ka mākslinieciskā vadītāja pienākums ir kopējā
teātra mākslinieciskā līmeņa uzturēšana, katras izrādes līmeņa un
kvalitātes regulāra uzraudzīšana, līdz ar to, arī pastāvīga klātbūtne
teātra ikdienas darbā. Tas ir pienākumu rūpēties par teātra reputāciju
un prestižu sabiedrībā un profesionāļu vidē. Aktieru vēstulē uzsvērts,
ka tas nozīmē arī uzņemties līdzatbildību par teātra kopējo finansiālo
situāciju, mākslinieciskā personāla atalgojumu samērību adekvāti
ieguldītajam darbam un sasniegtajiem rezultātiem.
“Un, protams, visbeidzot, mākslinieciskā vadītāja funkcija ir
iestudēt savā teātrī mākslinieciski labas izrādes, vadoties ne tikai no
kritērija, vai izdosies pārdot pilnas zāles, bet darbus, kas gūst gan
kritiķu, gan prasīgas publikas atzinību. Kopumā tas ir: labi administrēt
un tālredzīgi vadīt mākslinieciskos procesus teātrī,” teikts aktieru
vēstulē.
