Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) gaidās Latvijas
preču eksports uz šo valsti ir pieaudzis, bet pakalpojumu eksports ir
krities, intervijā “Dienai” stāstījusi Latvijas vēstniece Lielbritānijā
Baiba Braže.
Braže atzīmējusi, ka pirmajā gadā pēc “Brexit” referenduma īpašas
sekas nebija jūtamas, taču tagad tās pakāpeniski kļūst redzamas – preču
tirdzniecība turpinās, bet pakalpojumu eksports esot krities. “To var
skaidrot ar “Brexit” procesu, jo izstāšanās sarunās prioritāte ir bijusi
brīva preču kustība un tās saglabāšana, bet pakalpojumi ir mazāk
regulēti,” stāstījusi diplomāte.
Skaidrojot tendences, Braže atzīmēja, ka britu puse veica preču
uzkrāšanu pirms “Brexit”, kas bija paredzēts 31.martā. Tad britu
uzņēmumi lielā vairumā iepirkuši preces, veidojuši uzkrājumus
noliktavās, lai sagatavotos “Brexit” un pārvarētu satricinājumus. Tāpat
tas noticis pirms “oktobra “Brexit””. Savukārt pakalpojumos cilvēki
neskaidrību gadījumā vienkārši meklējot citas iespējas.
Vēstniece uzņēmējiem rekomendēja līgumus slēgt eiro, nevis mārciņās,
lai nodrošinātu stabilitāti. “Ja līgumi ir mārciņās, valūtas kritums
sadārdzina pat par 20%. Tie, kuriem līgumi bija eiro, pat ieguva no
valūtas kursa maiņas.”
“Taču uzvarētāju nav. “Brexit” būs slikts britiem pašiem –
bezvienošanās gadījumā ietekme uz nacionālo kopproduktu ir līdz pat 7%,
bet regulētas izstāšanās gadījumā – 1,5%. Arī Baltijas ekonomikai tas
nekas labs nebūs,” uzsvērusi Braže, “Lielbritānija ir stabils mūsu
partneris, mums ir pozitīva tirdzniecības bilance. Negatīvā ietekme uz
Latvijas kopproduktu varētu būt ap 1%, un, ja ir bezvienošanās
scenārijs, pat vairāk.”
Taujāta, cik aktīvi ir Latvijas pilsoņi, reģistrējoties pastāvīgā vai
pagaidu iedzīvotāja statusam Lielbritānijā, Braže pastāstījusi, ka līdz
septembra beigām 57 600 Latvijas pilsoņu bija iesnieguši pieteikumu
pastāvīgā iedzīvotāja statusam, turklāt septembrī bijusi visaugstākā
aktivitāte kopš reģistrācijas sākšanas brīža – vairāk nekā 16 000
iedzīvotāju.
“Aicinājums, ka mūsu pilsoņu interesēs ir reģistrēties un noteikt
savu statusu, vismaz tiem, kuri šeit domā vēl kādu laiku dzīvot,
joprojām ir pilnīgi spēkā. Šis statuss garantēs ES pilsoņu tiesības. Ja
šī statusa nav, ES pilsoņa tiesības netiks garantētas,” uzsvērusi
vēstniece.
Lūgta skaidrot, vai tiem, kas nebūs reģistrējušies, varētu draudēt
arī piespiedu izraidīšana, Braže paudusi viedokli, ka līdz tādiem
pasākumiem nevajadzētu nonākt. “Taču attiecībās ar britu iestādēm tas
radīs neskaidrības, un loģisks ir jautājums, kāpēc cilvēki nav savu
statusu nokārtojuši,” piebildusi diplomāte.
