Lai kāds būtu Apvienotās Karalistes izstāšanās
no Eiropas Savienības (ES) iznākums, “Brexit” nebūs lielas ietekmes uz
Latvijas pārtikas ražotāju eksportu, intervijā aģentūrai LETA sacīja
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja
Ināra Šure.
“[Brexit] varētu būt zināma ietekme uz kādām izejvielām, taču tieši
uz mūsu eksportu lielas ietekmes nebūs. Nedomāju, ka izstāšanās dēļ
attiecībā uz pārtikas eksportu būs būtiski ierobežojumi. Lai gan tur ir
mūsu diaspora, nav tā, ka viņi izteikti vairāk pirktu mūsu ražojumus,”
sacīja Šure.
Viņa atzina, ka vairāk Latvijas pārtikas produktu tiek vests uz citām
valstīm – 2019.gada pirmajā pusgadā Latvijas pārtikas ražotāji apmēram
58% no kopējā realizācijas apmēra ārvalstu tirgos pārdeva Krievijā,
Lietuvā, Igaunijā un Vācijā. Tāpat produkcija tiek realizēta
Skandināvijas valstīs, lai gan grūtāk ar to sokas Norvēģijā izteiktā
tirgus protekcionisma dēļ.
Šure atzina, ka, neraugoties uz embargo, uz Krieviju tiek eksportēts
visvairāk, jo tur tiek realizēti Latvijas alkoholiskie un
bezalkoholiskie dzērieni, kas ir lielākā eksporta produktu kategorija ne
tikai uz Krieviju, bet arī kopējā Latvijas pārtikas eksportā.
Komentējot pārtikas importu Latvijā, Šure teica, ka saskaņā ar
pēdējiem datiem eksporta/importa bilance ir nedaudz negatīva (-6%). Taču
jāņem vērā, ka daļu no importa datiem veido arī izejvielas, ko Latvijas
pārtikas ražotāji izmanto ražošanā.
Vienlaikus Šure uzsvēra, ka Latvijas pārtikas ražotāju mērķis ir
sasniegt pozitīvu bilanci, kas piecu gadu laikā ir paveicams.
“Svarīgs
būs arī Latvijas iedzīvotāju atbalsts, izvēloties Latvijas, nevis
importa pārtikas produktus. Iedzīvotājiem ir jāpievērš lielāka uzmanība
produktu iepakojumam, lai, pērkot vietējo, nevilšus neizvēlētos aiz
latviska nosaukuma maskētu citas valsts ražojumu. Un tad mēs kopīgi šo
mērķi sasniegsim,” viņa sacīja.
