Papildu naudu mediķu algām piedāvāts rast,
tostarp pārskatot VAS “Latvijas Valsts meži” (LVM) un Latvijas Bankas
peļņas prognozi, žurnālistiem pastāstīja finanšu ministrs Jānis Reirs
(JV).
Lai nodrošinātu papildu 18 miljonus eiro veselības aprūpes nozares
darbinieku atalgojumam, tika pārskatīti līdz šim atbalstītie
priekšlikumi 2020.gada budžetam, kā arī precizēts valsts
kapitālsabiedrību peļņas apjoms.
Reirs skaidroja, ka minētajam mērķim no Ārlietu ministrijas tiktu
novirzīti 3 210 915 eiro, kas ieekonomēti atliekot vēstniecības
atklāšanu Austrālijā un samazinot iemaksas OECD.
Zemkopības ministrijā pārskatīta LVM peļņa, mediķu algām piekrītot
pārvirzīt piecus miljonus eiro. Tieslietu ministrijā norādīja, ka Valsts
uzturlīdzekļu garantijas fondā, uzlabojoties darbam ar piedzenamajām
naudas summām, būs nepieciešams par diviem miljoniem eiro mazāk
līdzekļu.
Finanšu ministrija piedāvāja pārdalīt azartspēļu nodokļa proporciju
starp pašvaldībām un valsti. Līdz šim bija paredzēts, ka valsts budžetā
nonāks 90% no azartspēļu nodokļa ieņēmumiem, bet pašvaldību budžetos –
10%. Savukārt ar šīs dienas lēmumu šī proporcija tika mainīta, proti,
95% šī nodokļa ieņēmumus novirzot valsts budžetā, bet 5% – pašvaldību.
Tādējādi valsts budžetā plānots papildus iekasēt 2 234 000 eiro.
Savukārt 1,58 miljoni eiro tiks pārdalīti no iepriekš plānotā
demogrāfijas veicināšanas pasākuma – vecāku pabalstu sistēmas pilnveide.
Līdztekus Latvijas Banka precizējusi savas peļņas prognozes, secinot,
ka tā palielināma par 4,2 miljoniem eiro un šie līdzekļi būtu virzāmi
mediķu algām.
Latvijas Bankā aģentūrai LETA pavēstīja, ka Latvijas Bankas peļņa
2019.gadā varētu sasniegt aptuveni 28 miljonus eiro, līdz ar to
dividendes valsts budžetā tiks ieskaitīti apmēram 19,6 miljoni eiro.
Valsts budžetā maksājamās peļņas daļas apmērs ir noteikts likumā par
Latvijas Banku, proti, 70% no centrālās bankas peļņas tiek ieskaitīti
valsts ieņēmumos, bet pārējā peļņas daļa tiek ieskaitīta Latvijas Bankas
rezerves kapitālā.
“Latvijas Bankas peļņa galvenokārt ir atkarīga no ārējiem apstākļiem –
procentu likmju attīstības eirozonas, ASV un citos finanšu tirgos, jo
Latvijas Banka, īstenojot tās uzdevumus, pakļauta procentu likmju
riskam. Tāpat finanšu rezultātus ietekmē Eirosistēmas īstenotā monetārā
politika. Tādēļ Finanšu ministrijas aicinājums Latvijas Bankai pārskatīt
dividenžu apmēru nozīmē vienīgi attiecīgo finanšu tirgus rādītāju
aktualizēšanu un citādi neietekmē Latvijas Bankas darbību,” skaidroja
Latvijas Bankā.
Tāpat Latvijas Bankā atzina, ka 2019.gadā finanšu tirgus attīstība
bijusi labvēlīgāka, nekā sākotnēji prognozēts, tādēļ Finanšu ministrijai
sniegtā aktualizētā Latvijas Bankas peļņas prognoze ir augstāka par
sākotnējo.
Kā ziņots, valdība mediķu algu palielināšanai nākamgad sola rast vēl
papildu aptuveni 18 miljonus eiro, kas nozīmē, ka kopumā šim mērķim
tiktu novirzīti ap 60 miljoni eiro, otrdien pēc tikšanās ar medicīnas
darbinieku organizācijām žurnālistiem atzina valdības pārstāvji.
Tomēr veselības aprūpes nozares darbinieki turpina uzstāt uz
nepieciešamību algu palielināšanai piešķirt visu iepriekš solīto
finansējumu un ceturtdien gaidāmo protestu neatcels. 2020.gadā mediķu
atalgojuma pieaugumam sākotnēji tika solīti 120 miljoni eiro, kas ļautu
palielināt algas par 20%.
