Saeimas deputātu vairākums ceturtdien pēc
vairākas stundas ilgām debatēm pirmajā lasījumā atbalstīja
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, paredzot virzību uz
39 pašvaldību izveidošanu esošo 119 vietā.
Par likumprojektu pirmajā lasījumā nobalsoja 70 deputāti, savukārt 13
deputāti balsojuši pret. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami
līdz šī gada 18.decembrim.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP)
atgādināja Saeimas doto uzdevumu valdībai izstrādāt administratīvi
teritoriālo reformu. Ministrs uzsvēra, ka ir organizēta virkne tikšanos
ar pašvaldību pārstāvjiem, lai nodrošinātu iespēju vietvarām gūt
atbildes uz tās interesējušajiem jautājumiem. “Esam atbildējuši uz
visiem pašvaldību priekšlikumiem,” teica Pūce.
Ministrs sacīja, ka patlaban pašvaldību vidū valda liela
nevienlīdzība, uzsverot, ka 60 pašvaldības patlaban neizpilda kādu no
pašvaldību pastāvēšanai izvirzītajiem kritērijiem. Pūce uzsvēra arī
atšķirīgo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti dažādās pašvaldībās. “Ja
neko nemainīsim, tad iedzīvotāju skaita sarukšanas dēļ pašvaldību
uzturēšanas izdevumi turpmākajos gados pieaugs par 120 miljoniem eiro,”
brīdināja politiķis.
“Vai iesniegtais piedāvājums ir vienīgais iespējamais? Protams, ka
nav. Valdības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
(VARAM) darbu ierobežoja apņemšanās reformu veikt līdz 2021.gada
vēlēšanām, kas nozīmē, ka gadu pirms vēlēšanām visiem normatīviem jābūt
spēkā. Līdz ar to reformas plānošanai un ieviešanai ir maz laika,” teica
Pūce.
Ministrs lūdza Saeimu nekavēties reformas izvērtēšanā. “Reformai ir
jānotiek, jo bez tās nebūs iespējamas daudzas citas reformas, nākotnē
būs sliktāki pakalpojumi un mazāka attīstība reģionos,” uzsvēra
ministrs.
Deputāts Viktors Valainis (ZZS) akcentēja, ka, ilgstoši strādājot ar
pašvaldībām, viņš ir sapratis pašvaldību lomu sabiedrībā un
demokrātiskajā iekārtā. “Likums ir brāķis, kā iemesls ir nesaprotama
augstprātība,” sacīja politiķis, uzsverot, ka likumprojekta anotācijā
nav iekļauta atgriezeniskā saite no pašvaldībām. “Pie Saeimas šorīt
redzējām šī likumprojekta sekas, par ko atbildīgs ir ministrs Pūce,”
pauda Valainis. Viņaprāt, veiktās izmaiņas ir politiskas, nevis
balstītas kritērijos un izsvērtas diskusijās. Valainis arī kritizēja
VARAM īstenoto informatīvo kampaņu, uzsverot, ka tā ir politiska
aģitācija, nevis iedzīvotāju informēšana.
Pie Saeimas frakcijām nepiederošais parlamentārietis Didzis Šmits
pauda, ka lēmumi, kas tiek pieņemti ATR kontekstā, ir būtiskākie šajā
sasaukumā. “Ceru, ka vismaz šajā jautājumā varam aizmirst politiskās
krāsas, tam pieejot no valsts kopīgo interešu puses, jo lēmumi nozīmēs
to, kāda būs Latvija desmitgades uz priekšu,” aicināja deputāts. Viņš
uzsvēra, ka Saeimai, strādājot pie šī likumprojekta, ir rūpīgi jādomā
par labākajiem variantiem, kā attīstīt Latvijas reģionus.
Politiķis Armands Krauze (ZZS) piekrita, ka reforma ir vajadzīga,
taču ir jāsaprot, kāda reforma ir nepieciešama, uzsverot, ka tā nevar
būt sasteigta un nepārdomāta. “Mums ir jārunā par iedzīvotāju interesēm,
kāpēc visu laiku tiek runāts par pašvaldībām,” vaicāja politiķis. Viņš
pauda, ka nedrīkst aizmirst par kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu.
Saeimas prezidija locekle Marija Golubeva (AP) kontekstā ar reformu
pievērsās problēmām izglītības sistēmai, uzsverot, ka kvalitatīva
izglītība un cienīga alga pedagogiem nevar tikt sasniegta, saglabājot
esošo skolu tīklu, kas maināms kopā ar administratīvi teritoriālo
reformu.
Deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS) uz administratīvi teritoriālo
reformu savā runā paraudzījās no drošības skatupunkta. Viņaprāt, ir
jādomā par pašvaldību lomu civilās aizsardzības īstenošanā. Deputāts
mudināja veidot koordinētu operatīvo dienestu tīklu Latvijā. “Vai kāds
ir aizdomājies, ka Latvijā nemaz nav Civilās aizsardzības plāna? Vai ATR
nebūtu jāveic kā starpnozaru reforma, kur visas nozares viena otru
papildinātu?” vaicāja Bergmanis.
“Šis jautājums ir ļoti emocionāls,” par reformas īstenošanu sacīja
deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK). Viņš akcentēja, ka reformas gaitā
jāskatās uz teritorijām ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kur būtu jāpiemēro
atšķirīga pieeja. “Ja Kanāda šādas problēmas nav spējusi atrisināt
citādāk kā ar valsts atbalstu, tad šaubos, ka Latvija varēs izdomāt
risinājumu,” pauda politiķis.
Parlamentārietis Māris Kučinskis (ZZS) atgādināja, ka vēl
deviņdesmitajos gados pieņemtie lēmumi par administratīvo sadalījumu
ietekmējuši to, kādā situācijā patlaban ir Latvija. “Tomēr līdz šodienai
Latvijā jebkurā gadījumā notikusi attīstība,” teica deputāts, uzsverot,
ka no tā brīža, kad Latvijā bija ļoti daudz pašvaldību, valstī ir ļoti
daudz kas mainījies. Kučinskis sacīja, ka reformu līdz galam varēs
novest vien tad, ja Saeima spēs ieklausīties sadarbības partneru
viedokļos, izvairoties no “ieciršanās”. Viņš aicināja neveikt reformas
plāna vērtēšanu nedemokrātiski, akli sekojot partijas norādītajam
viedoklim. “Uzzīmēt karti ir viens, bet pavisam kaut kas cits ir spēt to
paskaidrot un runāt par pašvaldību funkcijām,” teica Kučinskis.
Par jaunatnes lietu risināšanas attīstību reformas kontekstā runāja
deputāts Mārtiņš Šteins (AP). “Ir pat gadījumi, kad kapu pārzinim ir
uzticēti pienākumi darbam ar jaunatni,” teica politiķis, uzsverot, ka
reforma ļaus jaunajās pašvaldībās veidot jaunatnes centrus, algot
jaunatnes lietu speciālistus. Tāpat, viņaprāt, reforma nodrošinās
iespēju nevalstiskā sektora attīstībai pašvaldībās, tādējādi stiprinot
gan lokālo identitāti, gan arī politisko līdzdalību.
Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) pauda, ka iecerētajai reformai
kopumā nav atbalsta ne sabiedrībā, ne arī pašvaldībās, neskatoties uz
to, ka kopumā valstī ir izpratne par reformu nepieciešamību.
Likumprojektā iestrādātie kritēriji deputāta ieskatā ir ļoti nosacīti.
Tāpat joprojām nav atbilžu uz ļoti daudziem jautājumiem, piemēram, par
apvienoto pašvaldību budžetiem, viņš norādīja.
“Administratīvi teritoriālā reforma tiek veikta visas valsts
interesēs,” uzsvēra deputāte Dace Bluķe (AP), akcentējot, ka nav
pieļaujama iedzīvotāju diskriminācija pēc viņu dzīvesvietas, ņemot vērā,
ka liela daļa pašvaldību nav spējīgas pildīt savas funkcijas un
nodrošināt pakalpojumus iedzīvotājiem. “Kad vēroju reformas kritiku, tad
šķiet, ka Latvija ir nevis brīva demokrātiska republika, bet gan
feodāla valsts, kur katrs mēģina nosargāt savas robežas, neskatoties uz
nespēju pildīt funkcijas,” teica Bluķe. Deputāte uzsvēra, ka reforma
“beidzot notiek”, pateicoties Saeimā ievēlētajām jaunajām partijām. Viņa
arī uzsvēra, ka šorīt pie Saeimas notikusī protesta akcija neesot
tautas kustība, jo to organizēja politiķi.
“Neviena reforma nevar atrisināt visas likstas, taču ir jāsaprot, ka
reformas mērķim būtu jābūt radīt uzlabojumus. Pūces reforma rada
priekšstatu par lielām izmaiņām, bet patiesībā tie ir tukši rieksti,”
debatēs sacīja opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņasprāt, iecerētā reforma nenesīs cerēto rezultātu, īpaši ņemot vērā,
ka valdība jau nākamā gada budžetā samazinājusi pašvaldībām paredzēto
finansējumu.
Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas
pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei.
Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas
un arī četrus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils
novadus. Vienlaikus, lai nodrošinātu Olaines novada ģeogrāfisku
vienotību, likumprojektā arī ietverts punkts, kas uzdod Olaines un
Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.
Kopumā likumprojektā norādīti septiņi kritēriji, saskaņā ar kuriem
VARAM izstrādāja piedāvāto pašvaldību karti, kā arī norādīti iespējamie
riski, ja reforma netiks īstenota.
VARAM izvirzītie kritēriji paredz, ka novada teritorijai ir jābūt
ģeogrāfiski vienotai, kā arī novada teritorijā jābūt reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centram. Šāda prasība neattiecas uz
Pierīgu. Tāpat novadā jābūt iespējamai ilgtspējīgai teritorijas
ekonomiskai attīstībai un spējai piesaistīt nozīmīgas investīcijas, kā
arī jābūt pietiekamam skolēnu skaitam vismaz vienai perspektīvai
vidusskolai.
Vēl novadā jābūt iespējai izveidot efektīvu izglītības, veselības
aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un
ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu. Ikvienai pašvaldībai ir
jāspēj arī pastāvīgi nodrošināt likumā noteikto autonomo funkciju
izpildi, izņemot gadījumus, ja citos likumos noteikts citādāk. Tāpat
noteikts, ka Pierīgas pašvaldībās nedrīkst būt mazāk par 15 000
pastāvīgo iedzīvotāju.
Likumprojektā arī norādīts, ka novadu administratīvos centrus turpmāk
noteiks Saeima, nevis novadu domes. Gadījumā, ja apvienotajā reģionā
šādu centru nav, par apvienotā novada administratīvo centru jāizvēlas
vieta, kurā konkrētajā novadā dzīvo visvairāk cilvēku. Pamatota
priekšlikuma gadījumā pašvaldības gan būs tiesīgas iesniegt priekšlikumu
mainīt administratīvā centra atrašanās vietu.
Tāpat paredzēts, ka, īstenojot reformu, Iecavai un Koknesei tiks
noteikts pilsētas statuss. Patlaban šīm vietvarām ir ciema statuss.
Reformas mērķis ir līdz 2021.gadam apvienot pašvaldības
ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, veidojot viendabīgāku
pašvaldību iedalījumu visā valstī un gādājot par iedzīvotāju tiesībām
saņemt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus neatkarīgi no viņu
dzīvesvietas, kā arī nodrošināt efektīvu un lietderīgu publisko līdzekļu
izmantošanu.
Lai jaunās pašvaldības darbu varētu sākt pēc 2021.gada pašvaldību
vēlēšanām, likums parlamentam ir jāizskata un jāpieņem līdz 2020.gada
beigām.
