Nākamgad rezidentiem zemākā darba samaksa varētu palielināties
par 20%, savukārt pārējām ārstniecības personām zemākās darba samaksas
pieaugums varētu sasniegt 10%, to paredz Veselības ministrijas
piedāvājums, ko otrdien izskatīs arī valdībā.
Plānots, ka darba samaksa palielinātos tiem, kuriem tā nepārsniedz
trīs vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas. Šī gada otrajā
ceturksnī vidējā bruto darba samaksa bija 1083 eiro, bet neto darba
samaksa jeb pēc nodokļu nomaksas bija 799 eiro, liecina Centrālās
statistikas pārvaldes dati.
Ministrija atgādina, ka nākamgad ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam plānots atvēlēt papildu 60,1 miljonu eiro.
Lai veicinātu paaudžu nomaiņu ārsta profesijā un līdzsvarotu
profesijas attīstību ilgtermiņā, kā arī lai mudinātu medicīnas studentus
savu turpmāko profesionālo darbību veidot Latvijā, ministrija rosina
rezidentiem zemāko darba samaksu palielināt 20% apmērā, tam novirzot
4,04 miljonus eiro.
Pārējām ārstniecības personām zemākās mēnešalgu likmes tiek rosināts
palielināt 10% apmērā. Tas nozīmē, ka zemākā darba samaksa palielināsies
ārstniecības personām, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes
pakalpojumus gan slimnīcās, gan ambulatorajā sektorā, tai skaitā ģimenes
ārstiem, ievērojot vienlīdzības principu. Šim mērķim iezīmēti 48,2
miljoni eiro.
10% pieaugums plānots arī VM padotības iestāžu ārstniecības personām
un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā
transportlīdzekļa vadītājiem, tam paredzot 6,26 miljonus eiro. Savukārt,
lai palielinātu darba samaksu arī citu budžeta resoru ārstniecības
personām, iezīmēti 1,6 miljoni eiro.
Kopumā tas nozīmē, ka, piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga
pieaugtu par 108 eiro – no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā.
Savukārt sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielinātos
par 71 eiro – no 714 eiro uz 785 eiro.
Lai nodrošinātu, ka piešķirtais finansējums maksimāli efektīvi tiek
novirzīts paredzētajam mērķim, proti, zemāko algu palielināšanai, VM
rosina Nacionālajam veselības dienestam, slēdzot līgumus par valsts
apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, paredzēt līgumā nosacījumu finansējumu
novirzīt darba samaksas palielināšanai, kas nepārsniedz trīs vidējās
tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas.
Vienlaikus VM norāda, ka tās mērķis ir turpināt nodrošināt darba
samaksas pieaugumu lielākā apmērā ārstniecības personām stacionāros, lai
tiem nodrošinātu finansējumu obligāto piemaksu segšanai darbam
diennakts režīmā.
Kā vēstīts, 31.oktobrī Veselības nozares Stratēģiskā padome vēl
nevienojās par kritērijiem, kā tiktu sadalīti mediķu atalgojuma
palielinājumam piešķiramie līdzekļi, padomē nolemjot pie šī jautājuma
atgriezties pēc valsts budžeta pieņemšanas. Tolaik gan vēl tika runāts
par 42 miljonu eiro sadali.
Veselības ministrijas priekšlikumi paredzēja, ņemot vērā pieejamo
finansējumu, prioritāri palielināt darba samaksu Neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu ārstniecības personām un
darbiniekiem, ģimenes ārstiem un viņu prakšu māsām un ārstu palīgiem,
psihiatrijas jomā strādājošajiem, kā arī slimnīcās strādājošajām
ārstniecības personām, ņemot vērā darba intensitāti.
Toreiz Stratēģiskās padomes locekļu viedokļi par labāko iespējamo
risinājumu dalījās. Vairāki padomes locekļi atzīmēja, ka, ņemot vērā,
Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto, kā arī iepriekš darba
grupās lemto par veidu, kā tiek plānveidīgi palielināta darba samaksa
ārstniecības personām, šobrīd būtu jāturpina līdzšinējā prakse – proti,
līdzekļi novirzāmi ārstniecības personu zemāko mēnešalgu likmju
palielināšanai visā veselības nozarē, nevis tikai prioritārajās jomās.
Tādējādi, lai arī iespējamais darba samaksas pieaugums būtu mazāks,
tiktu ievērots solidaritātes princips.
Tāpat vēstīts, ka saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu, mediķu algu
celšanai nākamajā gadā būtu bijis jāparedz 120 miljonus eiro, kas
nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai
atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika
paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi
nepieciešamās naudas.
Mediķu organizācijas ar šādu lēmumu nav apmierinātas, uzstājot uz
Saeimas sākotnējā solījuma izpildi. Mediķi rosināja atlikt nākamā gada
budžeta pieņemšanu līdz brīdim, kamēr tiks rasti mediķiem solītie
miljoni. Tomēr koalīcijas deputāti par likumprojektu atbildīgajā
parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šādu lūgumu neņēma
vērā.
Mediķu organizācijas bija izskatījušas nākamā gada budžeta projektu,
tajā atrodot vairākas pozīcijas, no kurām, viņuprāt, varētu atteikties
par labu solītajam algu pieaugumam. Taču mediķu ierosinājumi netika
izskatīti.
Noraidīti tika arī visi opozīcijas deputātu priekšlikumi, kas
saistīti ar nepieciešamību rast solīto finansējumu mediķu algu
palielinājumam. Viens no populārākajiem avotiem šim mērķim opozīcijas
deputātu priekšlikumos bija atteikšanās no jaunā partiju finansēšanas
modeļa, kas paredz vairākkārtīgi kāpināt valsts finansējumu politiskajām
organizācijām.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības
(LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris jau brīdinājis, ja netiks veiktas
medicīnas darbinieku prasītās izmaiņas valsts budžetā, tiks pieprasīta
veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisija, vākti paraksti par
Saeimas atlaišanu un rīkots streiks.
