Izvirzot par galveno atskaites punktu kopējo labumu,
solidaritāti un taisnīgumu, mēs varam ātri vienoties par kopīgu Latvijas
nākotnes redzējumu, šodien svinīgajā uzrunā pie Brīvības pieminekļa
teica Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš teica, ka mēs visi kopā esam sākuši gaitu mūsu Latvijas valsts
otrajā simtgadē, un ikkatras mūsu ģimenes, mūsu dzimtas paaudžu stāsts
sakņojas aizgājušajā simtgadē, un tas turpināsies nākamajā.
“Latvijas valsts dod satvaru un jēgu latviešu nācijas kopējai
pagātnei, tagadnei un nākotnei,” sacīja Valsts prezidents, piebilstot,
ka mūsu valsts otrajā simtgadē mēs dzīvosim pasaulē, ko sākam radīt jau
šodien, šajā mirklī.
Levits uzsvēra, ka to, kāda būs pasaule, ko mēs paši radām, nosaka,
cik drosmīgi ir mūsu sapņi un cik apņēmīgi ir mūsu darbi, cik vērīgi mēs
esam, saklausot nākotni un neiztērējoties sīkumos. Tāpat to ietekmē
tas, cik mērķtiecīgi virzīsim savus spēkus Latvijas valsts un tautas
turpinātībai, mūsu sabiedrības kopējam labumam un tātad – katra
atsevišķa cilvēka jēdzīgai dzīvei.
“Valsts ir visu tās pilsoņu kopējā lieta. Demokrātiskā iekārtā mēs
katrs nesam savu daļu atbildības par Latvijas valsti. Ikviens no mums
var un ir aicināts Latvijas valsti uzlabot un pilnveidot,” teica Valsts
prezidents, uzsverot, ka kopējo labumu, solidaritāti un taisnīgumu
izvirzot par galveno atskaites punktu savai darbībai, mēs varam ātri
vienoties par kopīgu Latvijas nākotnes redzējumu.
“Mēs esam teikuši, ka vēlamies Latviju veidot kā labklājīgu un drošu
ziemeļvalsti. Ziemeļvalsts raksturlielums ir solidaritāte,” stāstīja
Levits, norādot, ka solidaritātei ir liels spēks, tā rada labvēlīgu vidi
ikkatra cilvēka dzīves mērķu piepildījumam.
Viņš uzsvēra, ka nepārprotami valstij ir pienākums veidot solidāras
sabiedrības spēles noteikumus, tomēr mūsu sekmju pamatā ir ne vien
kopīgais labums, bet arī katra atsevišķā sabiedrības locekļa vērtības
tādas kā godīgums, iecietība, savstarpēja cieņa un spēja sastrādāties
citam ar citu.
“Mēs ikkatrs varam apņemties tās iedibināt savā vidē un savā ikdienā.
Un, ticiet man, mūsu kopīgais labums vairosies, un mūsu valsts nākotne
būs droša,” teica Levits.
Viņš uzsvēra, ka Latvijas otrajā gadu simtenī mums jākļūst par
sabiedrību, kurā valda savstarpēja cieņa un uzticība, kurā cilvēki cits
citu uzskata par līdzvērtīgu.
“Mūsu ceļam Latvijas valsts otrajā simtgadē ir stipri pamati.
20.gadsimtā mēs divas reizes izcīnījām tiesības dzīvot brīvā,
neatkarīgā, demokrātiskā Latvijas valstī,” teica Levits, uzsverot, ka
Latvija ir nodibināta, un tās neatkarība atjaunota, pateicoties mūsu
cilvēku varonībai.
Valsts prezidents teica, ka šodien mēs godinām un nākotnē smelsimies
spēkus no tiem, kuri Neatkarības karā izcīnīja un nosargāja jaundibināto
18.novembra Latviju.
Tāpat mēs godināsim nacionālās pretestības kustības varoņus, kuri
nostājās pret totalitārās Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas
okupācijām un cīnījās par neatkarīgu, demokrātisku, savu Latvijas
valsti, teica prezidents.
Viņš norādīja, ka mēs godinām tos cilvēkus visā Latvijā, kuri pirms
30 gadiem sadevās rokās Baltijas ceļā un izcīnīja Latvijas valsts
neatkarības atjaunošanu.
“Bez varonības Latvijas valsts ideja un latviešu valstsgriba
nepastāvētu nedz valsts sākotnē, nedz okupācijas laikā, nedz tagad –
atjaunotnē. Bez varonības nebūtu Latvijas,” teica Levits.
Prezidents sacīja, ka pie izgaismotā Brīvības pieminekļa, kas
simbolizē mums tik svarīgo Latvijas valstiskumu, neatkarību,
demokrātiju, brīvību, mūsu latviešu valodu un kultūru nacionālas valsts
ietvarā, mēs ar pārliecību varam teikt – Latvijas valsts ceļš droši
ietiecas nākamajos gadu simteņos!
“Mēs savu valsti pilnveidojam, mēs rūpējamies par to. Mēs to
aizsargājam. Mēs par to stāvam. Mēs izjūtam likteņkopību ar Latviju, gan
esot savā zemē, gan piederot tai, atrodoties tālumā,” teica Levits.
Valsts prezidents uzsvēra, ka “vienvērtīgs ir katrs cilvēks.
Vienvērtīga ir katra vieta Latvijā. Būsim kopā! Katrs kā personība un
visi kopā kā nācija.”
