. Ministru kabineta noteikumus, kuri sīkāk
definēs, kādas prasības būs jaunajai dzērienu iepakojuma depozīta
sistēmai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)
centīsies izstrādāt pēc iespējas ātrāk un tie būs jāpieņem līdz nākamā
gada vidum, intervijā aģentūrai LETA sacīja VARAM parlamentārais
sekretārs Artūrs Toms Plešs.
Šie noteikumi regulēs to, kā darbosies depozīta sistēma, precizēs
operatora pienākumus, regulēs depozītu sistēmas maksu, kāda veida
dzērienu iepakojumi tiks iekļauti depozīta sistēmā un citus aspektus.
“Ja daudziem šķiet, ka 2022.gads vēl ir ļoti tālu, tad jāatgādina, ka
saspringts darbs būs gan ministriju un Valsts vides dienesta pusē, gan
pēc tam operatoram, lai sistēmu izveidotu,” sacīja Plešs.
Viņš apliecināja, ka dzērienu iepakojuma ražotāju un tirgotāju
nevalstiskās organizācijas ir paudušas gatavību veidot depozīta sistēmas
operatoru, kā tas ir paredzēts Iepakojuma likumā. Savukārt valsts
operatora izveidē neiesaistīsies.
“Mums ir būtiski, lai šo operatoru veido paši dzērienu ražotāji,
iepakotāji, tirgotāji, arī nodrošinot dzērienu iepakojumu savākšanu
atpakaļ. Tas, kādā veidā viņi vienojas par dzērienu iepakojumu depozīta
sistēmas izveidi, ir tikai un vienīgi viņu pašu kompetencē,” uzsvēra
Plešs, atgādinot, ka šādā veidā sistēmas operators ir izveidots gan
Igaunijā un Lietuvā, gan vēl virknē Eiropas valstu. Operatoram
pieteikums būs jāiesniedz Valsts vides dienestā līdz nākamā gada beigām.
Savukārt izlietoto dzērienu iepakojumu pieņemšanas sistēma būs
jāpiedāvā sistēmas operatoram, slēdzot vienošanās ar tirgotājiem un,
iespējams, citiem iepakojuma pieņēmējiem. Piemēram, vietās, kur
iepakojuma pieņemšanu nevarētu nodrošināt tirgotāji, tie varētu būt
atkritumu dalītās pieņemšanas punktu apsaimniekotāji un tamlīdzīgi.
“Sistēmai tomēr ir jābūt daudzveidīgai, jo mēs Latvijā dzīvojam
atšķirīgi. Tādēļ arī ir lēmums par kombinētu mehānismu. Būs gan
automāti, gan manuālas depozīta iepakojuma pieņemšanas vietas. Manuālā
pieņemšana galvenokārt attieksies uz mazākiem veikaliņiem, kur nav
iespēju veikt ieguldījumus automātu uzstādīšanai. Automātos tiks
izsniegti čeki vai varēs saņemt bezskaidras naudas pārskaitījumu, bet,
nododot depozīta iepakojumus manuālās pieņemšanas vietās, varēs saņemt
arī skaidru naudu. Ar čekiem savukārt varēs norēķināties tirdzniecības
vietās, kuras pārdod dzērienus depozīta iepakojumā,” skaidroja Plešs.
Pieņemšanas sistēmas tehniskais risinājums būs viens no kritērijiem,
kuru analizēs Valsts vides dienests, vērtējot operatoru pieteikumus.
Arī depozīta sistēmas ieviešanas izmaksas precīzi varēšot pateikt
tikai pēc operatora izvēles. “Iepriekš tas tika lēsts ap 25 miljoniem
eiro. Tas ietver loģistikas tīkla izveidi, depozīta automātu iegādi un
citas saistītās lietas. Vienlaikus precīzāk to varēs pateikt, kad būs
saņemti depozīta sistēmas operatoru piedāvājumi, jo izmaksas ir tieši
saistītas ar to, cik depozīta pieņemšanas vietu būs Latvijas
teritorijā,” skaidroja Plešs.
“Savukārt ieguvums, ko skaidri parāda kaimiņvalstu pieredze, ir
augstie dzērienu iepakojumu savākšanas rādītāji – ap 90%. Tas saskan arī
ar Eiropas mērķiem, kuri paredz, ka 2025.gadā ir jāsavāc vismaz 77%
vienreiz lietojamo plastmasas pudeļu, bet 2029.gadā – 90%. Raugoties gan
uz kaimiņvalstu, gan pasaules pieredzi, redzam, ka depozīta sistēma ir
pietiekami efektīva, lai nodrošinātu savākšanas rādītājus,” uzsvēra
VARAM parlamentārais sekretārs.
Tieši kāda būs depozīta maksa, kuru pievienos depozīta sistēmā
iekļauto dzērienu iepakojumu cenai veikalos, vēl lems, izstrādājot
Ministru kabineta noteikumus. Taču Plešs pauda, ka līdz šim minētie 10
eiro centi būtu labs līdzsvars.
“Te ir jāatrod balanss starp to, lai maksa no vienas puses nemotivētu
krāpties un viltot depozīta sistēmas etiķetes, bet no otras motivētu
šīs pudeles nodot. Ja mēs depozīta maksu noteiksim augstu – piemēram, 50
eiro centus par vienu iepakojumu -, visdrīzāk parādīsies “apķērīgi”
cilvēki, kuri sistēmu centīsies izmantot savā labā. Ja maksa būs pārāk
zema – 1 vai 2 eirocenti, cilvēkiem būs ļoti zema motivācija iepakojumu
nest un nodot. Domāju, ka 10 eiro centi ir labs balanss,” sacīja Plešs.
Viņš arī atzina, ka depozīta sistēmā iekļauto dzērienu iepakojumu
cena noteikti sadārdzināsies vairāk nekā par depozīta maksu, jo
operators noteikti iekļaus arī savas investīciju izmaksas. Taču viņš
apšaubīja publiski izskanējušos aprēķinus, ka kopējais sadārdzinājums
varētu būt 15-17 eiro centi vienam dzēriena iepakojumam.
“Tik lielas izmaksas, kā šajā aprēķinā, tās nevarētu būt. Turklāt tas
būs tieši saistīts ar depozīta sistēmas apsaimniekošanas plānu – cik
daudz būs pieņemšanas vietu, cik daudz no tā būs automāti, kāds būs
loģistikas tīkls u.c. Ir jāsaprot, ka vides aizsardzība kaut ko arī
maksā, taču tas ir visu interesēs. Tieši tādēļ jau depozīta sistēma tiek
ieviesta – lai Latvijas vide kļūtu tīrāka,” uzsvēra Plešs.
Jau vēstīts, ka Saeima oktobra beigās pieņēma ar depozīta sistēmas
ieviešanu saistītos grozījumus Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka
depozīta sistēma tiks ieviesta no 2022.gada 1.februāra. Sistēma paredz,
ka iedzīvotāji varēs nodot atpakaļ noteiktus izlietotu dzērienu
iepakojumu veidus, atpakaļ saņemot depozīta maksu, kura būs iekļauta šo
dzērienu cenā veikalos. Par depozīta sistēmas darbību būs atbildīgs
operators, kuru konkursā izvēlēsies Valsts vides dienests. Konkursā
varēs pieteikties līdz 2020.gada 30.decembrim.
