Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un
Eiropas Parlamenta (EP) panāktā vienošanās par bloka nākamā gada budžetu
atbilst Latvijas interesēm, aģentūrai LETA atzina aptaujātie Latvijas
eiroparlamentārieši.
Eiroparlamentāriete Inese Vaidere (JV) pastāstīja, ka panākto
vienošanos viņa vērtē pozitīvi, jo kopumā ņemti vērā Latvijai svarīgi
jautājumi.
“Tas tiešām ir liels panākums – izcīnīt līdzekļu palielinājumu
sarunās ar Padomi, jo dalībvalstis grib tērēt mazāk. Bet šoreiz tas
izdevās, un no tā iegūs Latvija. Mēs esam izcīnījuši papildu finansējumu
850 miljonu eiro apmērā vairākās jomās,” pastāstīja EP deputāte.
Vaidere sacīja, ka lielākais pieaugums – papildu vairāk nekā 500
miljoni eiro – ir paredzēti klimata politikai, kas iekļauj gan
pētniecību, gan inovācijas, gan arī ilgtspējīgu infrastruktūru.
“Tas mūsu valstij ir ļoti nozīmīgi. Bet viens ir tas, par ko
vienojamies EP ar Padomi, otrs – kā tālāk šie līdzekļi tiks sadalīti. Te
ir darbs mūsu valdībai un nevalstiskajām organizācijām, lai līdzekļu
sadale būtu taisnīgāka un vairāk finansējuma saņemtu tieši Latvijas
zinātnieki,” sacīja Vaidere.
Tāpat paredzēts vairāk līdzekļu piešķirt jauniešu atbalstam. 50
miljonu eiro liels palielinājums paredzēts “Erasmus+” programmai, kas
ļauj jauniešiem apmainīties ar zināšanām, pilnveidoties Eiropas mērogā.
Atbalstīta ir arī jaunieši nodarbinātības iniciatīva.
“Jauniešu nodarbinātības iniciatīva saņems papildu 23,8 miljonus eiro
un, varbūt Latvijā tas ir mazāk problemātiski, bet kopumā Eiropas
Savienībā jauniešu nodarbinātībai ir ļoti liela nozīme. Latvijā no
jauniešiem prasa praksi un pieredzi, ja tās nav, darbu ir grūti atrast,”
atzina Vaidere.
Eiroparlamentāriete norādīja, ka atzinīgi vērtējams papildu naudas
piešķīrums Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam “Connecting
Europe Facility”. Tam piešķirs papildu naudu – vēl 133 miljonus eiro.
Tas noteikti stiprinās digitalizācijas attīstību, akcentēja deputāte.
Vaidere pastāstīja, ka oficiāli vienošanās par ES 2020.gada budžetu
jāapstiprina EP plenārsēdē 27.novembrī, tomēr, viņasprāt, nekādiem
šķēršļiem nevajadzētu būt.
Arī EP deputāts Ivars Ijabs (AP) piekrīt, ka ES 2020.gada budžets
atbilst Latvijas interesēm, jo primāri ir nodrošinātas divas pozīcijas,
kas Latvijai vēsturiski ir bijušas svarīgas – lauksaimniecība un
kohēzijas fondi.
“Ja mēs runājam specifiskiem, uz Latviju attiecināmiem jautājumiem,
labi nodrošināts ir finansējums Eiropas infrastruktūras savienošanas
instrumentam. No šī fonda tiek un tiks finansēts “Rail Baltica”
projekts. Nākamajā gadā plānota elektrības tīklu sinhronizāciju starp
Baltijas valstīm un pārējo Eiropu,” sacīja eiroparlamentārietis norādot,
ka tas ir ieguvums Latvijas enerģētikas drošības kontekstā.
Savukārt, runājot par kopējo budžeta ietvaru, Ijabs pastāstīja, ka EP
vēsturiski vienmēr iestājies par budžeta palielināšanu un uz lielākiem
tēriņiem, bet ES Padome – iestājusies pret lielākiem tēriņiem.
“Rezultātā mēs varam teikt, ka EP pozīcija ir guvusi virsroku –
2020.gada ES budžets ir lielāks, nekā bija 2019.gada budžets,” sacīja EP
deputāts.
Ijabs norādīja, ka budžetā iezīmēti līdzekļi svarīgām, uz cilvēkiem
vērstām iniciatīvām, kā, piemēram, “Erasmus+” un iniciatīva jauniešu
bezdarba apkarošanai.
“Kopumā tas ir Latvijas interesēm atbilstošs budžets, bet, protams,
ka šobrīd budžeta plānošana nav apstājusies. Ilgtermiņā daudz
izšķirošāki būs nākamie mēneši līdz martam, aprīlim, kad plānos nākamo
septiņgades budžeta ietvaru,” pavēstīja Ijabs.
Politiķis vērsa uzmanību, ka šobrīd “lielā intriga ir daudzgadu
budžets”, par kuru plānots runāt un diskutēt vismaz pusgadu, ja ne
vairāk.
Savukārt EP deputāts Andris Ameriks (GKR) norādīja, ka panākt
vienošanos starp ES dalībvalstīm un EP par 2020.gada budžetu nenācās
viegli – EP uzstāja, ka budžetam ir jābūt lielākam. Tomēr abas puses
spēja vienoties par saprātīgu kompromisu.
“Ja mēs skatām 2020.gada budžetu Latvijas kontekstā, bloka budžeta
ietvaru izveidoja 2014.gadā. Drīzumā EP jāpieņem nākamais daudzgadu
budžets, kas attieksies uz periodu no 2021.gada līdz 2027.gadam. Šis
budžets ir kā fināls iepriekšējam plānošanas periodam,” uzvēra Ameriks.
Politiķis pavēstīja, ka Latvija ir viena no četrām ES dalībvalstīm, kurai tiešmaksājumi ir paaugstināti.
“Tā ir svarīga ziņa mūsu lauksaimniekiem. Paaugstinājums nav liels –
nedaudz vairāk par 4%, bet tomēr tas ir paaugstinājums,” sacīja
politiķis.
Eiroparlamentārietis uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Latvija apgūtu
pieejamos ES fondu līdzekļus, kas iezīmēti iepriekšējā daudzgadu
budžetā. Pretējā gadījumā līdzekļus ieskaitīs nākamajā ES daudzgadu
budžetā.
“Esmu ļoti bažīgs par Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi.
Vairāki projekti dažādu sadārdzinājumu, būvnieku trūkuma, procedūru dēļ
nav realizēti, vai nav realizēti līdz galam,” norādīja Ameriks.
Tāpat politiķis uzsvēra, ka, viņaprāt, Latvija neapgūst ES fondu
līdzekļus pilnā apmērā un pēdējais brīdis, kad projektus jāsāk īstenot,
ir nākamais gads.
Kā ziņots, ES dalībvalstis un EP 18.novembra vakarā vienojās par
bloka nākamā gada budžetu. Dalībvalstu valdību amatpersonas un
eiroparlamentārieši panākuši vienprātību, ka budžeta izdevumi nākamgad
būs 153,6 miljardi eiro. Papildu līdzekļi tiks paredzēti cīņai pret
klimata pārmaiņām un jauniešu bezdarbu, kā arī digitalizācijai.
Juridiski budžets tiks uzskatīts par pieņemtu, kad ES Padome to apstiprinās 25.novembrī un EP nobalsos 27.novembrī.
