Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu
cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, tirgus uzraudzībā, kurā
salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un
nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs, secinājusi Konkurences
padome (KP).
Ziņojumā norādīts, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas
zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja
uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada
lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā
zālēm ir 12%, Igaunijā – 9%, bet Lietuvā – 5%. Latvijā uzcenojumi
veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu
ražotāju cenai, kamēr aptiekām – lieltirgotavas cenai.
Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir
noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala
cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti
tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti,
no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs –
6,05 eiro.
Salīdzinot apmēram 20 Baltijā biežāk pirktos medikamentus, KP
konstatējusi, ka vairumā gadījumu ražotāji Latvijas lieltirgotavām bija
noteikuši lētāku zāļu cenu, tomēr uzcenojumu dēļ tas neatspoguļojās gala
cenā. Ražotāji apmēram 80% no šīm zālēm Latvijā bija noteikuši zemāku
cenu nekā Lietuvā un Igaunijā, bet tikai apmēram 40% no tām patērētāji
iegādājās lētāk nekā Lietuvā vai Igaunijā.
KP uzraudzībā detalizēti vērtēja atšķirības Baltijas valstu zāļu cenu
veidošanas mehānismos un to ietekmi uz gala cenu kompensējamiem un
nekompensējamiem medikamentiem. Salīdzinot zāļu cenu regulējumus
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, KP konstatējusi, ka iedzīvotājiem
nelabvēlīgākais cenu veidošanas mehānisms ir Latvijā.
Latvijā cenu veidošanas mehānisms paredz, ka, pieaugot ražotāju
cenai, uzcenojums lieltirgotavām un aptiekām procentuāli samazinās,
tomēr naudas izteiksmē palielinās.
Dati liecina, ka Latvijā patērētāji visbiežāk iegādājas kompensējamās
un nekompensējamās zāles, kas maksā līdz 50 eiro, tostarp, piemēram,
maksimālais lieltirgotavu uzcenojums zāļu iepakojumiem, kam ražotāji
noteikuši cenu 20 eiro, Latvijā var būt 2,84 eiro, kamēr Lietuvā viens
eiro, bet Igaunijā – 0,6 eiro. Turpinot pieaugt ražotāju cenai,
palielinās atšķirība starp lieltirgotavu uzcenojumiem Latvijā un
kaimiņvalstīs.
Aprēķini arī norāda uz iespējamību, ka Latvijas zāļu cenu veidošanas
mehānisms lieltirgotavām ir īpaši labvēlīgs, jo dod iespēju noteikt
salīdzinoši augstus maksimālos uzcenojumus.
Līdzīgi secinājumi ir par aptieku uzcenojumiem Latvijā, piemēram,
Latvijā aptieku uzcenojums ražotāju zāļu iepakojumam 20 eiro apmērā var
sasniegt 4,92 eiro, kamēr Lietuvā – 3,57 eiro, bet Igaunijā – 3,09 eiro.
Pieaugot ražotāju cenai, procentuāli palielinās Latvijas aptieku
uzcenojums, bet Lietuvas un Igaunijas nekompensējamajām zālēm aptieku
uzcenojumi kļūst nemainīgi pie noteikta iepirkuma cenas sliekšņa.
“Kopumā salīdzinot lieltirgotavu un aptieku uzcenojumus Baltijā,
Latvijā augstākais uzcenojums nav tikai lētākajām zālēm, kas aptiekās
maksā līdz 3,5 eiro. Pieaugot cenai, Latvijā palielinās kopējā
uzcenojuma atšķirība. Šādā uzcenojumu sistēmā kā jutīgākais zāļu
segments ir nekompensējamās bezrecepšu zāles, jo lieltirgotavām un
ražotājiem ir plaša rīcības brīvība, vienlaikus pastāvot vertikālajai
integrācijai un nepietiekamai farmaceitu neatkarībai,” atzina
konkurences uzraugs.
KP norādīja, ka Baltijas tirgi ir salīdzinoši līdzīgi un zāļu cenām
nevajadzētu būtiski atšķirties. KP uzskata, ka nepieciešams pārskatīt
zāļu cenu veidošanas mehānismu, izanalizējot, pie kuriem līmeņiem un
kādu iemeslu dēļ sistēma pieļauj iespējamo pārmaksu.
KP aicina izvērtēt iespēju lieltirgotavām un aptiekām ieviest fiksētu
maksu par katru pārdoto zāļu iepakojumu, kā arī paredzēt tādu
uzcenojumu sadalījumu, kas mazinātu aptieku atkarību no lieltirgotavām.
Tāpat KP sagatavojusi vairākus citus priekšlikumus, tostarp rosinājumu
vienādot cenas veidošanas mehānismu gan kompensējamām, gan
nekompensējamām zālēm.
