Kultūras ministrija (KM) piedāvā pārskatīt reklāmas tirgus
regulējumu, lai mediji, kas veido vietējo saturu, varētu vairot
ieņēmumus no reklāmas izvietošanas, aģentūru LETA informēja Kultūras
ministrijas pārstāve Lita Kokale.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) bija uzdevis kultūras
ministram Naurim Puntulim (VL-TB/LNNK) līdz novembra beigām sniegt
redzējumu un konkrētus priekšlikumus Latvijas informatīvās telpas
stiprināšanai un masu mediju daudzveidības nodrošināšanai. Ar šādu
uzdevumu viņš nāca klajā pēc tam, kad tika paziņots par televīzijas
kanālu LNT un TV3 īpašnieka “All Media Baltic” lēmumu likvidēt LNT
kanālu un reorganizēt abu TV kanālu ziņu dienestus. Premjera ieskatā,
tas ir izgaismojis Latvijas mediju vides vājās vietas un līdzšinējās
mediju politikas nepilnības.
“Esmu uzdevis par nozari atbildīgajam kultūras ministram izvērtēt
situāciju un piedāvāt konkrētus priekšlikumus mūsu valsts informatīvās
telpas stiprināšanā. Tāpat sagaidu no atbildīgā ministra redzējumu par
konkrētiem soļiem neatkarīgu mediju daudzveidības un konkurences
veicināšanā, lai sabiedrībai nodrošinātu kvalitatīvu un profesionālu
notikumu atspoguļojumu,” norādīja Kariņš.
Atbildot uz premjera 11.novembra rezolūcijā izteikto lūgumu, KM
piedāvā ne tikai pārskatīt reklāmas tirgus regulējumu, bet arī “meklēt
tehnoloģiski neitrālus regulatīvos risinājumus” un uzsākt diskusijas par
tā saucamo digitālo nodokli.
Tāpat ministrija piedāvā stiprināt sabiedriskos medijus un pabeigt to
iziešanu no reklāmas tirgus, paredzot šim solim visa nepieciešamā
finansējuma apmēru, kā arī paredzēt atbalstu drukātajiem medijiem un
abonētās preses piegādei.
Ministrijas piedāvājumu vidū ir arī palielināt finansējumu
sabiedriski nozīmīga satura veidošanai komercmedijos, izveidot un
nodrošināt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP)
darbību, izveidot Mediju politikas konsultatīvo padomi un nodrošināt
pastāvīgu tās iesaisti mediju politikas izstrādē, kā arī stiprināt KM
Mediju politikas kapacitāti.
Kā sacījis kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), mediju
politikai ir jābūt svarīgai valsts politikas jomai, jo spēcīga
informatīvā vide ir cieši saistīta ar valsts drošības nodrošināšanu. “Šī
brīža situācija mediju jomā ir saasināta un nozares aplēses liecina, ka
bez pienācīga atbalsta situācija tuvākajā laikā var kļūt kritiska.
Kultūras ministrijas redzējumā ir risinājumi, kas prasa finanšu
ieguldījumus, gan tādi, kuri veicami, uzlabojot un papildinot normatīvos
aktus,” uzsvēra ministrs.
Ministrijas skatījumā, aizvien pieaugot digitālās un ārvalstīs
reģistrētās platformās izvietotā satura patēriņam, Latvijā noteiktie
reklāmas ierobežojumi vairs nespējot sasniegt to sākotnējo mērķi –
ierobežot atsevišķu preču un pakalpojumu reklāmu Latvijas informatīvajā
telpā, bet nostāda vietējos medijus nelabvēlīgākā situācijā. Tādēļ KM
rosina pārskatīt normatīvos aktus, kas nosaka preču un pakalpojumu
reklamēšanas noteikumus, piemēram, 2018.gada 4.oktobrī pieņemtos
grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem pārāk plaši
ierobežoja kreditēšanas pakalpojumu reklāmu un Latvijā reģistrēto
mediju ieņēmumus no reklāmas tirgus.
KM ieskātā, ir nepieciešams radīt tādu reklāmas jomas regulējumu, kas
ir atbilstošs mainīgajai mediju videi un rada vienlīdzīgus konkurences
apstākļus vietējā tirgū, vienlaikus ļaujot Latvijas satura veidotājiem
un izplatītājiem konkurēt ar globālā tirgus dalībniekiem.
Lai neatstātu būtisku nelabvēlīgu iespaidu ne vien uz drukātās preses
ilgtspēju, bet arī abonēto preses izdevumu piegādes vienas vienības
pašizmaksas palielinājumu, esot jārod risinājums abonētās preses
izdevumu piegādes izdevumu kompensēšanai. Tāpat kā citās pasaules
valstīs arī Latvijā drukātie mediji nevar pastāvēt brīvas konkurences
apstākļos bez atbalsta mehānismiem no valsts puses, vēsta KM. Tādēļ
svarīgi nodrošināt ilgtermiņa atbalstu drukātajiem medijiem un abonētās
preses piegādei, norādīja KM. Konkrēti risinājumi gan nav piedāvāti.
KM paziņojumā uzsvērts, ka gan Eiropas Savienība (ES), gan
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis
diskutē par iespējamo vienotu digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu,
kas paredzētu nodokļa piemērošanu starptautiskiem tehnoloģiju
uzņēmumiem, kuri gūst ieņēmumus tirgos, kuros tie neveic nodokļu
iemaksas. KM un Latvijas mediju nozares uzņēmumi šādu iniciatīvu
atbalstītu un izvērtē tai skaitā digitālā nodokļa ieviešanas
iespējamību, ņemot vērā diskusijas ES institūcijās un OECD.
Lai nodrošinātu Sabiedrisko mediju ilgtspēju un stabilitāti, KM
piedāvā sabiedrisko mediju finansējuma apmēru paredzēt ES vidējā līmenī –
0,17% no iekšzemes kopprodukta. Noteikt atbilstošu un paredzamu
sabiedrisko mediju finansēšanas modeli ir sevišķi svarīgi, ņemot vērā,
ka šobrīd sabiedriskajiem medijiem nav iespējams plānveidīgi nodrošināt
uzņēmuma attīstību, tostarp investējot tehnoloģiju modernizācijā, vērsa
uzmanību ministrijā.
Lai veiksmīgi īstenotu sabiedrisko mediju attīstību, KM pastāv uz
nepieciešamību veidot vienotu sabiedrisko mediju, apvienojot sabiedrisko
televīziju ar sabiedrisko radio un to interneta portālu “lsm.lv” vienā
medijā. Kā norāda ministrijā, šo pozīciju atbalsta arī Nacionālā
elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).
KM norāda, ka nākamajā gadā tiks uzsākta Sabiedrisko mediju
pakāpeniska iziešana no reklāmas tirgus. Ar 2021.gadu Latvijas
Televīzija un Latvijas Radio pilnībā izies no reklāmas tirgus, līdz ar
ko 2021.gadā ir būtiski paredzēt visu šim mērķim nepieciešamo
finansējumu – 13 844 411 eiro. KM turpina pastāvēt uz to, ka gan nākamā,
gan aiznākamā gada valsts budžetos nepieciešams rast šobrīd iztrūkstošo
finansējumu 8 344 411 eiro apmērā.
Lai palielinātu komercmediju iespējas piedalīties sabiedriski
nozīmīga satura veidošanā, tādējādi stiprinot Satversmē noteiktās
vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, kā
arī veicinot mediju atbildīgumu, ceļot kvalitāti un sekmējot sabiedrības
saliedētību uz latviešu valodas pamata, KM rosina palielināt Mediju
atbalsta fonda finansējumu par 30% gadā.
NEPLP konkursu organizēšanai komerciālajiem elektroniskajiem medijiem
sabiedriskā pasūtījuma satura veidošanai un izplatīšanai bezmaksas
zemes apraidē, uzsverot oriģinālsatura latviešu valodā radīšanas nozīmi,
būtu nepieciešami vismaz 1,1 miljons eiro gadā, norāda KM.
KM ieskatā, ir svarīgi virzīties uz priekšu arī ar likumprojekta
“Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums”
izskatīšanu un jau laicīgi nodrošināt finansējuma rašanu SEPLP izveidei
un funkciju izpildei. Tādējādi tiktu nodrošināta NEPLP darbība bez
iekšējā interešu konflikta situācijas un fokusēšanās uz komercmediju
vides attīstību, kā arī SEPLP sākt jaunā likuma īstenošanu un
sabiedrisko mediju attīstību.
KM tuvākajā laikā plāno izveidot Mediju politikas konsultatīvo
padomi, nozares politikas veidošanā iesaistot pēc iespējas plašāku
nozares profesionāļu loku un tādējādi nodrošinot padziļinātāku
ekspertīzi un plašā nozares profesionāļu lokā izdiskutētus lēmums, kas
veicina mediju nozares veiksmīgu attīstību un nodrošinot Ministru
prezidenta rezolūcijā minētā mērķa sasniegšanu.
Pirms pieciem gadiem, veidojot KM Mediju politikas nodaļu, KM
secināja, ka pilnvērtīgai nodaļas funkciju nodrošināšanai ir
nepieciešamas piecas amata vietas: nodaļas vadītājs, divi eksperti un
divi juriskonsulti. Taču KM iekšējie resursi esot bijuši pietiekami
tikai trīs amata vietu izveidošanai. Nozares problēmjautājumu
risināšanai KM Mediju politikas nodaļas resursi ir nepietiekami –
optimāla nodaļas darba nodrošināšanai nepieciešams nodrošināt divu jaunu
amata vietu izveidi, paredzot papildus finanšu resursus 76 564 eiro
apmērā, norāda KM.
Kā ziņots, KM darbinieki, 25.novembrī tiekoties ar nozares
organizāciju pārstāvjiem, vienojušies par nepieciešamību palielināt
finansējumu masu mediju nozarei.
Par mediju politiku atbildīgā KM, diskutējot ar nozares organizāciju
pārstāvjiem, vienojusies par pamatvirzieniem, kuros turpināms “darbs pie
stipras, daudzveidīgas, profesionālas, caurskatāmas, ilgtspējīgas un
stabilas mediju vides nodrošināšanas”.
Starp galvenajiem uzdevumiem izcelts finansējuma palielinājums mediju
nozarei – gan sabiedriskajiem, gan komercmedijiem, lai būtu iespējams
nodrošināt mediju vides daudzveidību un kvalitatīva, sabiedriski
nozīmīga satura veidošanu, lai notiktu sabiedrisko mediju iziešana no
reklāmas tirgus, lai tiktu novērsta valsts budžeta atbalstīto
plašsaziņas līdzekļu konkurence ar komercmedijiem reklāmas tirgū, kā arī
lai nodrošinātu atbalsta sistēmas maiņu abonētās preses piegādei.
Kokale norādīja, ka KM ar nozari ir kopīgs redzējums arī attiecībā uz
virkni izmaiņu, kas veicamas normatīvajos aktos, lai novērstu ieņēmumu
no reklāmas aizplūšanu uz ārvalstīs reģistrētiem plašsaziņas līdzekļiem
un nodrošinātu tehnoloģiski neitrālu un līdzsvarotu reklāmas regulējumu
radio, televīzijā un interneta medijos.
Puses vienojušās, ka nepieciešamas izmaiņas tiesiskajā regulējumā,
lai ieviestu tā saukto digitālo nodokli, kā arī nolemts izskatīt iespēju
par Latvijā un ārvalstīs reģistrētu pakalpojumu pēc pieprasījuma
sniedzēju iemaksām Eiropas darbu veidošanai, tostarp nosakot tiešu
ieguldījumu saturā un iemaksām valsts fondos.
Tāpat sanāksmes dalībnieki vienojās, ka būtu stiprināms elektronisko
plašsaziņas līdzekļu regulators. KM vadība atzīstot, ka iespējami drīz
būtu jāpieņem likumprojekts par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas
līdzekļu pārvaldību, jānodrošina finansējums Sabiedrisko elektronisko
plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izveidei un darbībai un Nacionālās
elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) funkciju kvalitatīva
nodrošināšanai arī pēc SEPLP funkciju nodalīšanas no tās.
Pēc Kokales sniegtās informācijas, mediju nozares organizācijas
atbalstījušas KM priekšlikumu par Konsultatīvas mediju padomes izveidi
pie ministrijas, lai būtu iespējams politikas veidošanā iesaistīt pēc
iespējas plašāku medijus pārstāvošo nozares profesionāļu loku. Nozares
organizācijas arī atbalstījušas nepieciešamību paredzēt papildu
finansējumu gan KM Mediju politikas nodaļas, gan NEPLP kapacitātes
stiprināšanai.
LETA jau ziņoja, ka Kariņš uzdeva kultūras ministram līdz novembra
beigām sniegt redzējumu un konkrētus priekšlikumus Latvijas informatīvās
telpas stiprināšanai un masu mediju daudzveidības nodrošināšanai.
