Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien nepieņēma nekādu
lēmumu par Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rosinājumu dekriminalizēt
“ārstu netīšās kļūdas” un pie šī jautājuma atgriezīsies nākamgad, “jo
steigai šajā jautājumā nav pamata”, šodien pēc šī jautājuma izskatīšanas
pavēstīja Sociālo lietu komisijas vadītājs Andris Skride (AP).
LĀB oktobra sākumā vērsās Veselības ministrijā un Sociālo lietu
komisijā, aicinot mainīt Krimināllikuma 138.pantu par ārsta pienākumu
nepildīšanu vai par nolaidīgu to pildīšanu un dekriminalizējot “ārstu
netīšās kļūdas”.
Komisijas sēdē medicīnas jomas pārstāvji mudināja veikt izmaiņas
likumā, jo tās varot veicināt ārstu labprātīgu ziņošanu par pieļautajām
kļūdām un šo kļūdu izpēti, kas palīdzētu strādāt pie to novēršanas. Viņi
gan piekrita nepieciešamībai rūpīgi un bez steigas apspriest izmaiņu
veikšanu Krimināllikumā.
Biedrības valdes loceklis Pēteris Apinis Saeimā apgalvoja, ka esošā
regulējuma apstākļos ārsti kļūstot pārāk piesardzīgi savā darbībā, lai
neriskētu ar iespējamo kriminālsodu. Pēc viņa vārdiem, mediķu liktenis
attiecīgos strīdīgos gadījumos ir atkarīgs no policista vai prokurora
“revolucionārās pārliecības”, lai gan ārsts esot rīkojies atbilstoši.
Savukārt Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs
Andrejs Judins (JV) apšaubīja, ka piedāvātās izmaiņas veicinās ārstu
ziņojumus par pašu pieļautajām kļūdām. Viņš akcentēja, ka pašlaik
Krimināllikumā nav noteikts sods par ārstu kļūdām, bet gan par
nolaidību. Deputāts vērsa uzmanību, ka līdz šim par veiktajiem
kriminālpārkāpumiem reāla brīvības atņemšana ārstiem neesot piemērota.
Pašlaik likumā ir noteikts kriminālsods par ārstniecības personas
profesionālo pienākumu nepildīšanu vai par nolaidīgu to pildīšanu, ja
šis nodarījums vainīgā neuzmanības dēļ izraisījis cietušajam smagu vai
vidēja smaguma miesas bojājumu, ja tas izraisījis cietušā inficēšanos ar
cilvēka imūndeficīta vīrusu vai B vai C hepatīta vīrusu, vai bijis par
iemeslu cietušā nāvei.
LĀB četru lappušu vēstulē piedāvā veikt grozījumus Krimināllikumā,
kurā aicina noteikt, ka sods tiek piemērots par pienākumu tīšu
nepildīšanu vai par tīši nolaidīgu to pildīšanu.
Ārstu biedrībā uzskata, ka sodīšanas un vainīgās ārstniecības
personas meklēšanas pieeja neesot efektīva turpmāku kļūdu novēršanā ne
attiecībā uz sodīto personu, ne arī attiecībā uz citām ārstniecības
personām, “kuras nebūt nesāk strādāt labāk redzot, ka par pieļautām
kļūdām tiek saņemts bargs sods”.
LĀB norāda uz piemēru, ka ārsta darbībā bieži būtiska ir nogaidīšana,
lai varētu izšķirties par pacientam vēlamāko ārstēšanu vai, piemēram,
izvairītos no nevajadzīgām un lieku risku radošām invazīvām
manipulācijām.
“Ja tomēr ārsts ir pieļāvis kļūdu un nogaidīšana nav bijusi pamatota,
kas atklājas vēlāk, kad diagnoze jau ir zināma, visdrīzāk nebūs pamata
ārsta bezdarbību vērtēt kā apzinātu gribas izpausmi attiecībā uz
nepareizu darbību, bet nevar izslēgt ārstniecības noteikumu pārkāpumu
aiz neuzmanības, galvenokārt noziedzīgas nevērības formā,” norāda ārstus
apvienojošajā organizācijā.
Savukārt Judins sociālajā tīklā “Facebook” pirms komisijas sēdes bija
norādījis, ka pēc LĀB rosinājumu iepazinies ar Krimināllikuma 138.panta
piemērošanu un secinājis, ka notiesājošo spriedumu ir ļoti maz.
Deputāts apkopojis informāciju, ka pēc šī panta ierosinātā
kriminālprocesa virzība ir parasti ir ļoti lēna – par 2007.-2008.gadā
veiktajiem pārkāpumiem sodus piemēroja 2015.gadā, un 2017.gadā sodīja
par noziedzīgu nodarījumu, kas tika izdarīts 2010.gadā.
Deputāts pauda, ka piespriestie sodi ir ļoti saudzīgi, turklāt pēdējā
laikā par šo noziedzīgu nodarījumu tiesas vairs nepiemēro paredzēto
papildsodu – ierobežojumu noteiktā laikā nodarboties ar ārstniecību.
Atbilstoši Ārstniecības reģistrā iekļautajai informācijai, notiesātās
personas turpina savu medicīnisku praksi, norāda Judins. Viņš arī vērš
uzmanību, ka viena ārstniecības persona, kuras vainas dēļ pacients
nomira, aktīvi reklamēta medijos.
Judins cita starpā norāda, ka atbilstoši LĀB ierosinājumam, neviens
no spēkā esošajiem tiesas spriedumiem, nebūtu iespējams, jo nekādu tīšu
nolaidību nevienu reizi tiesa nekonstatēja. “Ārstu biedrības vēstulē ir
skaidri nomanāma vēlme, runājot par “ārstu kļūdām”, par kurām tiešām ne
vienmēr būtu jāsauc pie kriminālatbildības, panākt atbildības noņemšanu
par klaji noziedzīgu nolaidību, kas nevar tikt tolerēta,” pauž
apakškomisijas vadītājs.
