Saeimas vairākums ceturtdien nobalsoja pret
opozīcijas deputātu rosināto veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP)
demisiju.
Par neuzticības izteikšanu nobalsoja 30, savukārt 52 parlamentārieši nobalsoja pret.
Minēto likumprojektu iepriekš iesniedza vairāki pie frakcijām nepiederošie, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti.
Par šo jautājumu Saeimas deputāti šodien debatēja vairākas stundas.
Garāko uzrunu deputātiem teica parlamentārietis Aldis Gobzems, kurš ir
viens no lēmumprojekta iniciētājiem.
Gobzems gandrīz stundu bez pārtraukuma kritizēja Viņķeles lēmumus
veselības ministres amatā, kā arī kopīgo veselības aprūpes politiku
Latvijā. Gobzems bija sagatavojis arī Viņķeles politisko gaitu dosjē,
stāstot par viņas darbošanos dažādās partijās un par startiem vēlēšanās.
“Ilze Viņķele maina politiskās krāsas kā zeķubikses. Varam runāt par
daudzām Viņķelēm. Viņķele kā hameleons pielāgo politiskās nokrāsas savam
pašlabumam. Nesekmīga startēšana vēlēšanās ir Viņķeles firmas zīme,”
teica politiķis.
Gobzems asi kritizēja pietiekama valsts atbalsta trūkumu onkoloģijas
un citu saslimstību pacientiem. Tāpat viņš uzsvēra, ka ministre kopā ar
valdību ir pievīlusi mediķus un citus nozares pārstāvjus,
nepildot iepriekš dotos solījumus.
Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) akcentēja, ka neviens “Saskaņas”
deputāts nav parakstījis demisijas pieprasījumu, jo uzskata, ka visa
valdība ir atbildīga par likumu pildīšanu. “Pirmkārt, par to ir
atbildīgs Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Viņķele vismaz
piedāvāja, kur meklēt naudu,” teica politiķis.
Deputāts norādīja, ka Viņķeles pienākums ir pildīt likumus,
neskatoties uz koalīcijas un valdības norādījumiem. “Jūs esat
līdzatbildīga par likumu nepildīšanu, tāpat demonstrējot necieņu
Saeimai, likumiem un Satversmei,” secināja Dombrovskis, uzsverot, ka
“Saskaņai” neatliekot nekas cits, kā atbalstīt Viņķeles atstādināšanu.
Politiķis Māris Kučinskis (ZZS) atklāja, ka par Viņķeles demisiju
nebalsos. “Tas tā nevis tāpēc, ka šodien man ir dzimšanas diena un tāpēc
cilvēki jūtas ārkārtīgi labsirdīgi [..], bet tam ir divi iemesli. Manā
skatījumā, laiks vēl mums pastrādāt ir, jo patiesībā neviena valdība nav
kritusi un neviens ministrs nav kritis no ārpuses. Mēs jau varam runāt
un norādīt, bet problēmas un krīzes sākas iekšienē, kad vairs netiek ar
kaut ko galā – vai nu katrs atsevišķi vai visi kopā,” teica deputāts,
piebilstot, ka otrs iemesls saistīts ar to, ka opozīcijai nav reālu
iespēju atlaist ministri balsu trūkuma dēļ.
Vienlaikus Kučinskis kritizēja Viņķeles lēmumu atteikties no
iepriekšējās valdības soļa par veselības pakalpojumu grozu ieviešanas,
uzsverot, ka tieši ar šo soli ministre, viņaprāt, ir iznīcinājusi
iespējas sakārtot veselības aprūpes sistēmu.
Opozīcijas deputāts Valērijs Agešins (S) akcentēja, ka, piemēram,
Liepājas pilsētā vēl aizvien nav pieejami valsts apmaksāti
zobārstniecības pakalpojumi bērniem līdz 18 gadiem. Un vairāku gadu
garumā, lai saņemtu valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus,
liepājnieki ar bērniem dodas uz citām Latvijas pilsētām – Grobiņu,
Kuldīgu, Ventspili vai pat uz citām valstīm. Viņš uzsvēra, ka daudziem
cilvēkiem Latvijā nav iespējas vērsties pie privātajiem pakalpojumu
sniedzējiem, jo tam trūkstot naudas.
Agešins sacīja, ka ir skaidrs, ka parlamenta vairākums “koalīcijas
stabilitātes vārdā vai citu iemeslu dēļ neatbalstīs neuzticības
izteikšanu” Viņķelei.
Aizstāvēt Viņķeli un viņas darbu ministres amatā, tribīnē kāpa virkne
partiju apvienības “Attīstībai/Par!” deputātu, katram izceļot noteiktu
ministres darba jomu, kur, viņuprāt, veikti uzlabojumi.
Kā ziņots, šodien pie Saeimas notikusi veselības aprūpes darbinieku
protesta akcija. Akcija rīkota, jo Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā
pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma
celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.
Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā
paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt
par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana
esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām
izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42 miljonus eiro, tomēr,
reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, tika pieņemts lēmums
pārskatīt iepriekš atbalstītās prioritātes. Pārskatot nākamā gada
prioritātes, kā arī aktualizējot valsts uzņēmumu un centrālās bankas
peļņu, izdevies rast vēl 18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām
nākamajā gadā nodrošinot aptuveni 60 miljonus eiro.
Arī iepriekš rīkotā mediķu protesta akcija “Viena diena bez
ārstniecības personāla” nenesa vēlamos rezultātus, un lai gan akcijā
piedalījās aptuveni 4000 medicīnas darbinieku, studentu un iedzīvotāju,
joprojām netika panākta garantija par atalgojuma prasību izpildi.
