Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijas (VARAM) juristi šīs nedēļas laikā sniegs atzinumu par to,
vai un kādā kārtībā ir rosināma Rīgas domes atlaišana, otrdien
žurnālistiem atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Juris Pūce (AP).
Vienlaikus ministrs norādīja, ka pašvaldība jau otro reizi nav tikusi
galā ar vienu no savām autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves
atkritumu apsaimniekošanu – tādēļ juridiski pamats šāda lēmuma
pieņemšanai iestājies ir.
Tomēr par konkrētu turpmāko rīcību VARAM pārstāvji vēl lems.
Ministrs atzina, ka VARAM nelolo cerības, ka dome spēs savus
pienākumus veikt arī pēc 12.marta, tādēļ tiek gatavoti alternatīvi
risinājumi, kā ar šo problēmu cīnīties pavasarī.
Viens variants varētu būt “ministrijas iejaukšanās pašvaldības
darbā”, nosakot precīzas prioritātes, kas veicamas situācijas
sakārtošanai. Otrs scenārijs varētu būt pagaidu administrācijas izveide,
kas darbotos ar jautājuma sakārtošanu. Vienlaikus Pūce uzsvēra, ka šie
risinājumi nekādā veidā nav sasaistāmi ar domes atlaišanu, jo tas būtu
cits juridisks process
Pūce valdības sēdē sacīja, ka kamēr viņš nebija izteicis brīdinājumu,
ka dome atkārtoti nepilda savus pienākumus, kas var rezultēties ar
domes atlaišanu, nekāda aktīva rīcība neesot bijusi. Tas nozīmē, ka
decembrī varēja iestāties tāda pati situācija kā septembrī, proti,
iedzīvotājiem un juridiskām personām nebūs spēkā esošu līgumu ar
atkritumu apsaimniekotājiem, jo jaunus līgumus noslēgusi tikai dome, bet
ne rīdzinieki.
Pēc ministra teiktā, ar pieņemto lēmumu pagarināt ārkārtējās
situācijas regulējumu, valdība ne tikai dod domei uzdevumus no jauna
vienoties ar atkritumu apsaimniekotājiem, bet arī rada juridisku pamatu
iedzīvotājiem par šo pakalpojumu maksāt, neatkarīgi no tā, vai ir
noslēgti līgumi.
Pēc ministra teiktā, neraugoties uz domes vēstuli, kurā tā norāda, ka
ārkārtējās situācijas regulējuma pagarinājums nav nepieciešams, jo tā
ir vienojusies par sadarbības turpināšanu ar pašreizējie uzņēmējiem,
dome nav paskaidrojusi – uz kāda likumiska pamata tas varēs notikt.
“Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka operatoriem ir
pienākums izvest atkritumus tikai tad, ja ir attiecīgs līgums starp
operatoru un iedzīvotāju,” teica Pūce.
Lai arī dome norāda, ka iedzīvotāju būs iespēja noslēgt līgumus līdz
31.decembrim, tāds termiņš nav paredzēts nevienā likumā un cilvēkiem ir
jādod vismaz divi mēneši laika, uzsvēra ministrs.
“Dome ar savu lēmumu nevar mainīt vai neievērot likumu, kā arī nevar
uzlikt par pienākumu iedzīvotājiem veikt šādas darbības. Viņu paustie
apgalvojumi ir aplami,” skaidroja ministrs.
Viņaprāt, domes vadība “ir politiski uztraukusies”, ka var tikt
aktualizēts jautājums par domes atlaišanu, tādēļ visi paziņojumi par to,
ka situācija ir atrisināta, viņaprāt, ir tikai aizstāvības reakcija.
Kā ziņots, Rīgas dome ir panākuši vienošanos ar SIA “Clean R”, SIA
“Eco Baltia vide” un SIA “Lautus” par atkritumu apsaimniekošanas
pakalpojuma nodrošināšanu visiem rīdziniekiem ar līdzšinējiem
noteikumiem līdz iepirkuma noslēgumam, uzsverot, ka tās ieskatā
iedzīvotājiem līgumi uz šo periodu nav jāpārslēdz.
Attiecīgi Rīgas domes vadība vairākkārt paudusi nostāju, ka atkritumu
apsaimniekošanas jomā galvaspilsētai ārkārtējās situācijas regulējuma
pagarināšana nav nepieciešama.
