LR
Ministru prezidentam Krišjānim
Kariņam
Veselības
ministrei Ilzei
Viņķelei
Saeimas
priekšsēdētājai Inārai
Mūrniecei
Saeimas
Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim
Skridem
P.
Stradiņa KUS valdes priekšsēdētājai
Ilzei
Kreicbergai
Rīgas
Austrumu KUS valdes priekšsēdētājam
Imantam
Paeglītim
Kopija
Valsts prezidentam Egilam
Levitam
Efektīva
un kvalitatīva veselības aprūpe Latvijā joprojām ir sapnis. Kaut
arī 2020. gadā nozares finansējums būs vēsturiski lielākais un
pārsniedz vienu desmito daļu no valsts budžeta, tas joprojām ir
teju zemākais Eiropas Savienībā un joprojām nepietiekams. Taču
tikai lielāks naudas daudzums visas problēmas veselības aprūpē
Latvijā neatrisinās. Neapmierināti ar esošo situāciju ir gan
mediķi, gan pacienti. Pacientam vienmēr primāri jābūt veselības
aprūpes sistēmas centrā! Un tikai un vienīgi pacienta
apmierinātība ir galvenais rādītājs tam, vai valstī ar
veselības aprūpes sistēmu viss ir kārtībā. Mēs, LTV Ziņu
dienesta žurnālisti, droši varam apgalvot, ka ar sistēmu viss nav
kārtībā. To apliecināja daudzie pacientu stāsti, kas mums tika
uzticēti projektā “Diagnoze – vēzis”. Apkopojot statistikas
datus, intervējot onkoloģijas pacientus un mediķus, projekta gaitā
izkristalizējās virkne problēmu, kas prasa risinājumus – gan no
medicīnas iestāžu darba organizācijas puses, gan sistēmiskas
izmaiņas un arī politisko gribu, ņemot vērā, ka pašreizējai
valdībai veselības aprūpe ir viena no deklarētajām prioritātēm.
Meklēt risinājumus ne vienmēr nozīmē, ka jāmeklē papildu
finanšu līdzekļi, – daudz kas iespējams jau ar esošo
finansējumu. Esam apkopojuši, mūsuprāt, būtiskākās lietas, ko
vajag pilnveidot, mainīt, uzlabot, lai veicinātu vēža profilaksi,
uzlabotu diagnostiku un ārstēšanu. Mēs arī zinām, ka dažos
jautājumos, kas skar onkoloģijas pacientus, izmaiņas jau notiek.
Taču tām ir jābūt sistēmiskām.
Šajā
vēstulē informējam Jūs par risinājumiem, kādus mēs,
žurnālisti, redzam kā ļoti nepieciešamus, ja veselības aprūpe
valstī ir prioritāte pēc būtības, nevis tikai deklaratīvi.
Latvijas
Televīzijas Ziņu dienesta rosinātie/prasītie risinājumi pēc
projekta “Diagnoze – vēzis”:
1.
Izveidot jaunu Latvijas Vēža reģistru
Vēža
reģistrā jābūt apkopotai detalizētai informācijai par katru
pacientu – veiktajiem izmeklējumiem, slimības norisi, ārstēšanas
iestādēm, kurās viņš ir ārstēts, ārstiem, kas to ir darījuši,
lietotajām ārstēšanas metodēm (staru terapija, ķīmijterapija,
operācijas), kā arī par pacienta dzīvildzi pēc ārstēšanas
procesa. Tas arī ļautu objektīvi novērtēt konkrētu ārstu darbu
un ārstniecības kvalitāti kopumā.
2.
Garantēt zaļo
koridoru
arī atkārtota vēža gadījumā
Nodrošināt,
ka zaļais
koridors
ir pieejams arī visiem cilvēkiem, kuriem ir aizdomas par iepriekš
ārstēta audzēja atgriešanos vai jauna audzēja parādīšanos.
3.
Nodrošināt vienāda līmeņa kvalitatīvu diagnostisko radioloģiju
Atrisināt
tehnoloģiskas savietojamības problēmas dažādu diagnostisko
izmeklējumu attēlu lasījumos, lai nodrošinātu, ka vienā
ārstniecības iestādē veikta izmeklējuma attēlu var nolasīt
jebkurā citā ārstniecības iestādē Latvijā.
4.
Kontrolēt vēža operāciju kvalitāti
Izveidot
sistēmu, kādā veidā valsts var mērīt un pārraudzīt operāciju
kvalitāti. Aizliegt veikt operācijas ārstniecības iestādēs,
kurās tās veic neatbilstoši Eiropas Savienībā pieņemtajai
labajai praksei.
5.
Īstenot kampaņu pret pateicībām ārstiem
Izveidot
un īstenot mērķtiecīgu kampaņu, lai izbeigtu slikto praksi, ka
pacienti maksā un ārsti pieņem neoficiālus maksājumus.
Ārstniecības iestādēs izvietot skaidru un redzamu informāciju,
ka šāda prakse iestādē nav pieļaujama un personāls to
neatbalsta.
6.
Panākt lielāku atsaucību vēža skrīninga programmām
Patlaban
valsts apmaksā krūts vēža, dzemdes kakla vēža un zarnu vēža
profilaktiskās pārbaudes. Nepieciešams analizēt, apzināt
iemeslus un izvērtēt, kā pēc iespējas palielināt iedzīvotāju
dalību skrīningos. Iespējams, vairāk iesaistot ģimenes ārstus
vai uzliekot to viņiem par pienākumu (papildus motivējot).
7.
Noteikt, ka ģimenes ārstiem ir jāuzrunā pacienti par PSA testu
Ņemot
vērā datus par vīriešu augsto saslimstību un mirstību ar
prostatas vēzi Latvijā, nepieciešams aktivizēt ģimenes ārstu
lomu pacientu informēšanā par PSA testu.
Būtiski!
Izvērtēt
e-veselības sistēmu kā platformu automatizētu atgādinājumu
sūtīšanai par skrīningiem un PSA testu uz pacientu mobilajiem
tālruņiem un e-pastiem.
8.
Nodrošināt paliatīvās aprūpes pieejamību
Panākt,
ka neārstējami slimi pacienti dzīves nobeigumu var pavadīt
cieņpilni, nodrošinot viņiem iespēju saņemt palīdzību
nepieciešamajā apjomā – gan paliatīvajās nodaļās
stacionāros, gan mājas aprūpē.
9.
Izstrādāt pacientiem saprotamus informatīvos materiālus
Lai
uzlabotu pacientu informētības līmeni par savu diagnozi un
ārstēšanas gaitu un mazinātu ārstu slodzi, izstrādāt precīzus
un skaidrus informatīvos materiālus ar attiecīgajai pacientu
grupai svarīgākajām atbildēm. Izvērtēt arī iespēju ieviest
pacientu informācijas punktu, kas atbalsta un informācijas
saņemšanai būtu sazvanāms visu diennakti.
10.
Pētīt pacientu apmierinātību par saņemto pakalpojumu kvalitāti
Nodrošināt,
lai vismaz reizi divos gados universitāšu slimnīcās notiek
pētījums par pacientu apmierinātību ar saņemtajiem
pakalpojumiem, personāla attieksmi un slimnīcas darba organizāciju.
Atbilstoši pētījumu rezultātiem regulāri veikt uzlabojumus.
11.
Izveidot psiholoģiskā atbalsta sistēmu
Nodrošināt
gan ārstniecības personālam, gan arī pacientiem un viņu
tuviniekiem psiholoģisku atbalstu krīzes brīžos. Pārskatīt un
uzlabot esošo sistēmu, lai pacienta nāves fakts tuviniekiem tiktu
paziņots iejūtīgi un atbilstoši starptautiskajam SPIKES
standartam.
Līdz
2020. gada 4. martam gaidīsim atbildi Jūsu kompetences robežās –
ar potenciālo plānu un termiņu risinājumiem, kas uzlabotu
onkoloģijas pacientu situāciju. Mēs
turpināsim sekot šim tematam.
