Matemātikas zināšanas Latvijas skolēniem ir
augstākas par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD)
dalībvalstu vidējo līmeni, tikmēr sasniegumi lasīšanā sarūk un ir
nedaudz zemāki par vidējo, liecina “OECD PISA 2018” pētījuma rezultāti.
Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā ir novērtēti ar 496
punktiem un ir statistiski nozīmīgi augstāki par OECD valstu vidējo
līmeni, proti, 489 punktiem. Pētījuma autori norāda, ka tas ir
augstākais līdz šim sasniegtais Latvijas skolēnu rezultāts matemātikā
septiņos Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (“PISA”)
pētījuma ciklos.
Latvijas skolēnu sasniegumi nav statistiski nozīmīgi atšķirīgi no
Zviedrijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Vācijas, Īrijas, Čehijas,
Austrijas un Francijas skolēnu sasniegumiem.
Visaugstākie skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā ir skolēniem Ķīnā –
591 punkts, Singapūrā – 569 punkti, Makao – 558 punkti, Honkongā – 551
punkts, Taivānā – 531 punkts, Japānā – 527 punkti, Igaunijā – 523
punkti, Nīderlandē – 519 punkti un Polijā – 516 punkti. Eiropas
Savienības dalībvalstu vidū Igaunijas skolēnu kompetence matemātikā ir
visaugstākā, uzsvēra pētnieki.
Pētījuma autori norādīja, ka Latvijas skolēnu matemātikas kompetence
“PISA 2018” pētījumā ir statistiski nozīmīgi pieaugusi par 14 punktiem,
salīdzinot ar “PISA 2015” rezultātu. Tomēr skolēnu relatīvais skaits ar
augstiem sasniegumiem ir 8,5%, kas ir mazāks par OECD valstu vidējo
rādītāju – 10,9%.
Tikmēr Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi lasīšanā ir nedaudz zemāki
par OECD valstu vidējo rezultātu, un lasīšanas kompetencē skolēnu
sasniegumi, salīdzinot ar iepriekš veikto pētījumu ir samazinājušies par
deviņiem punktiem.
Kamēr OECD valstu skolēnu sasniegumi lasīšanā vidēji ir novērtēti ar 487 punktiem, Latvijai šis rezultāts ir 479 punkti.
Pētījumā teikts, ka lasīšanas kompetencē Latvijas skolēnu sasniegumi,
salīdzinot ar iepriekšējo ciklu “PISA 2015”, ir statistiski nozīmīgi
samazinājušies par deviņiem punktiem, tomēr kopumā visu ciklu rezultāti
kopš “PISA 2000” liecinot par Latvijas rezultātu stabilitāti OECD valstu
vidējā līmenī vai tuvu tam.
Pētījuma autori norāda, ka Horvātija, Latvija un Krievija ir valstu
grupa, kuru skolēnu sasniegumi lasīšanā novērtēti ar 479 punktiem un
kuras ir pirmās valstis ar statistiski nozīmīgi zemākiem sasniegumiem
par OECD valstu vidējo rezultātu.
Visaugstākie skolēnu vidējie sasniegumi lasīšanā ir Ķīnā – 555
punkti, Singapūrā – 549 punkti, Makao – 525 punkti, Honkongā – 524
punkti, Igaunijā – 523 punkti, Kanādā un Somijā – 520 punkti, savukārt
Īrijā skolēnu vidējie sasniegumi lasīšanā ir 518 punkti. Igaunija ir
kļuvusi par valsti ar visaugstāko skolēnu kompetenci lasīšanā Eiropas
Savienībā un OECD valstu vidū, uzsvēra pētnieki.
Latvijas skolēni ar vidējiem sasniegumiem lasīšanā ieņem 23.-28.vietu
starp OECD valstīm un 28.-35.vietu starp visām “PISA 2018” pētījuma
dalībvalstīm, kā arī starp tām valstīm, kuras vērtēšanu veica
datorizēti.
Relatīvais Latvijas skolēnu skaits ar augstiem sasniegumiem lasīšanā
ir 4,8%, kas ir mazāk nekā vidēji OECD valstīs – 8,6%. Tomēr pētījuma
autori uzsvēra, ka pozitīvi vērtējams tas, ka šis rādītājs ir
statistiski nozīmīgi pieaudzis par 1,9 procentpunktiem, salīdzinot ar
“PISA 2009”, kad lasīšana arī bija galvenā pētījuma satura joma.
Latvijas skolēnu relatīvais skaits ar zemiem sasniegumiem lasīšanā ir
22,4%, kas ir pavisam nedaudz mazāks nekā OECD valstu vidējais rādītājs
– 22,7%. Pētījuma autori norādīja, ka slikto lasītāju skaits Latvijā ir
pieaudzis par 4,9 procentpunktiem, vienlaikus slikto lasītāju
relatīvais skaits pieaudzis arī OECD valstīs – par 3,2 procentpunktiem.
Latvijas skolēnu sasniegumi ir augstāki “Informācijas atrašanas” un
“Informācijas izprašanas” apakšskalā, zemāki – “Informācijas
izvērtēšanas un reflektēšanas” apakšskalā. Savukārt skolēnu sasniegumi
apakšskalu iedalījumā pēc informācijas avotu skaita it augstāki tieši
vairāku tekstu uzdevumos, nevis viena teksta uzdevumos.
Pētījuma autori arī atzīmēja, ka sasniegumi lasīšanā meitenēm ir
ievērojami augstāki nekā zēniem, proti, par 33 punktiem. Arī visās citās
pētījuma dalībvalstīs meitenēm parasti ir augstāki sasniegumi lasīšanā
un OECD valstīs meiteņu pārākums vidēji ir 30 punkti. Pētnieki uzsvēra,
ka, lai gan Latvijā šī starpība ar katru pētījumu samazinās, tomēr
analīze parāda, ka tas noticis uz meiteņu sasniegumu samazināšanās
rēķina.
Tāpat pētījumā tika savstarpēji salīdzināta skolēnu lasītprasme starp
Latvijas skolām. Pētījumā secināts, ka Rīgas skolu skolēnu vidējie
sasniegumi lasīšanā, salīdzinot ar “PISA 2009” nav mainījušies un ir par
30 punktiem augstāki par pārējo pilsētu skolēnu sasniegumiem un par 50
punktiem augstāki par lauku skolu skolēnu vidējiem sasniegumiem.
Salīdzinot ar “PISA 2009” veikto pētījumu, ģimnāziju skolēnu vidējie
sasniegumi nav mainījušies, bet vidusskolu un pamatskolu –
samazinājušies attiecīgi par 10 un 15 punktiem. Pētījuma autori
norādīja, ka valsts ģimnāziju skolēnu vidējie sasniegumi ir par 30
punktiem augstāki par pārējo ģimnāziju skolēnu vidējiem sasniegumiem,
par 59 punktiem augstāki par vidusskolu un par 82 punktiem augstāki par
pamatskolu skolēnu vidējiem sasniegumiem lasīšanā.
Pētnieki skaidroja, ka tāpat kā iepriekšējos ciklos, nav nozīmīgu
atšķirību starp skolēnu, kas mācās skolā ar latviešu valodu un skolēnu,
kas mācās skolā, kur īsteno mazākumtautību izglītības programmas,
vidējiem sasniegumiem lasīšanā. Salīdzinājumā izmantoti tikai Rīgas un
pilsētu skolu skolēnu sasniegumi, jo starp lauku skolām ir tikai dažas
skolas, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas.
