Par digitālā nodokļa ieviešanu, ar kuru
apliktu starptautiskās interneta kompānijas, vislabāk būtu panākt
starptautiska līmeņa vienošanos, taču, ja tā nenotiks, Eiropas Savienība
(ES) nāks klajā ar iniciatīvu par šāda nodokļa ieviešanu visas
savienības līmenī, intervijā aģentūrai LETA sacīja EK viceprezidents
Valdis Dombrovskis.
Viņš norādīja, ka patlaban notiek ekonomikas digitālā transformācija,
un digitālās ekonomikas īpatsvars kopējā tautsaimniecībā pieaug.
“Taču efektīvā nodokļu likme, kuru maksā digitālie uzņēmumi, veido
tikai aptuveni vienu trešo daļu no tā nodokļu apmēra, kuru maksā
tradicionālie uzņēmumi. Jo digitālās ekonomikas īpatsvars kļūst lielāks,
jo lielāka šī problēma kļūst gan no nodokļu ieņēmumu, gan godīgas
konkurences viedokļa,” uzsvēra Dombrovskis.
EK viceprezidents norādīja, ka visbiežāk digitālie uzņēmumi strādā
pārrobežu līmenī, tādēļ ideālā gadījumā būtu jāpanāk starptautiska
vienošanās.
“Pie šiem iespējamajiem risinājumiem notiek darbs Ekonomiskās
sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). No ES puses mēs skaidri
esam pateikuši, ka šo starptautisko darbu pilnīgi atbalstām. Taču, ja
šāda starptautiskā vienošanās netiks panākta, mēs virzīsimies uz priekšu
ES līmenī, un tādēļ ir EK priekšlikums par digitālo nodokli,” stāstīja
Dombrovskis.
Tomēr viņš negatīvi vērtēja to, ka pirms starptautisku vai ES līmeņa
lēmumu pieņemšanas digitālos nodokļus ievieš atsevišķas ES dalībvalstis.
“Ja katra dalībvalsts sāks ieviest savu digitālo nodokli, tad
digitālās ekonomikas funkcionēšana būs apgrūtināta, jo ES iekšienē
radīsies regulējuma barjeras. Tādēļ ir svarīgi, lai vienošanās ir vismaz
ES līmenī un mēs noturētu virzību uz vienotu digitālo tirgu un
izvairītos no tā fragmentācijas, tostarp ar dažādiem nodokļu režīmiem,”
brīdināja Dombrovskis.
Viņš arī noraidīja bažas, ka šāda kopēja nodokļa rezultātā Latvija negūtu ienākumus.
“Ir iecerēts risinājums uz virtuālās pastāvīgās pārstāvniecības
bāzes, lai noteiktu apgrozījuma nodokli digitālajiem uzņēmumiem no tā
apgrozījuma, ko tie gūst attiecīgajās dalībvalstīs. Tādā gadījumā, ja
Latvijas iedzīvotāji lieto [piemēram, “Spotify” vai “Netflix”]
straumēšanas pakalpojumus un vienlaicīgi skatās tur izvietotās reklāmas,
tad Latvijas kasē nonāks arī zināms līdzekļu apjoms no reklāmu
apgrozījuma. Mūsu piedāvātā likme bija 3%,” klāstīja EK viceprezidents.
Jau vēstīts, ka Latvijas Raidorganizāciju asociācija rosina izvērtēt
digitālā nodokļa ieviešanas iespējas, iegūtos finanšu resursus novirzot
“mediju fonda” darbībai. Diskusiju par digitālā nodokļa ieviešanu rosina
sākt arī Kultūras ministrija un citi mediju nozares pārstāvji.
Vienlaikus Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzinis, ka
jautājumā par Eiropas digitālā nodokļa pieņemšanas procedūru Latvijai ir
bažas zaudēt suverēnās tiesības lemt par savu nodokļu sistēmu.
“Līdz šim Eiropā visi jautājumi par nodokļiem tika lemti vienbalsīgi,
tomēr digitālā nodokļa kontekstā Latvijai ir iebildumi pret nodokļu
politikas nodošanu lielajām dalībvalstīm, jo mūsu suverēnās tiesības ir
pašiem noteikt, cik liels būs, piemēram, pievienotās vērtības nodoklis,
iedzīvotāju ienākuma nodoklis u.c.,” teica Ministru prezidents.
Viņš uzsvēra, ka Latvija iestājas par lielo uzņēmumu peļņas
atklāšanu, bet ne par nodokli, par kuru lemtu lielās Eiropas valstis.
“Mēs nevaram atbalstīt sistēmu, kurā paši nevaram lemt par saviem
nodokļiem,” pauda Kariņš un atzina, ka gadījumā, lai digitālais nodoklis
būtu efektīvs, tāds būtu jānosaka visā ES teritorijā.
