Saeimas vairākums varētu virzīties uz Rīgas domes atlaišanu, liecina
aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Izskan arī
atturīgāka pozīcija, tomēr lielākoties tiek atzīts, ka, visticamāk,
Rīgas domes atlaišanas process tiks sākts.
Saeimas lēmums šajā jautājumā varētu būt gaidāms apmēram nedēļu pirms
Ziemassvētkiem. Lēmuma pieņemšanas laiks varētu mainīties dažādu
tehnisku iemeslu dēļ.
Politiķi neoficiālās sarunās akcentē, ka, ja tiks nolemts atlaist
Rīgas domi, tas nebūšot politisks, bet gan juridisks lēmums, jo netiek
izslēgta iespēja, ka šī lēmuma likumību vēlāk būs jāaizstāv Satversmes
tiesā.
Lai gan izskan arī šaubas par garantētu balsu vairākumu domes
atlaišanai, tomēr lielākoties tiek pausta pārliecība, kas tāds jau esot
nodrošināts.
Likums “Par pašvaldībām” nosaka, ka dome tiek atlaista ar likumu,
kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets. Šādu likumprojektu
Ministru kabinets iesniedz pēc savas iniciatīvas vai pēc
ģenerālprokurora priekšlikuma.
Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta
priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu
administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām.
Ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši,
jaunas domes vēlēšanas nevar rīkot. Kārtējām pašvaldību vēlēšanām
jānotiek 2021.gada jūnija pirmajā sestdienā.
Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un
darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome, paredz
likums.
Neoficiāli kā jaunas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu norises laiks tiek
minētas 2020.gada februāra beigas jeb tieši 15 mēneši pirms kārtējām
vēlēšanām.
Kā ziņots, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris
Pūce (AP) paziņojis, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijas (VARAM) juristi šonedēļ sniegs atzinumu par to, vai un kādā
kārtībā ir rosināma Rīgas domes atlaišana.
Vienlaikus ministrs norādīja, ka pašvaldība jau otro reizi nav tikusi
galā ar vienu no savām autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves
atkritumu apsaimniekošanu, tādēļ juridiski pamats šāda lēmuma
pieņemšanai ir iestājies.
Tomēr par konkrētu turpmāko rīcību VARAM pārstāvji vēl lems.
Ministrs atzina, ka VARAM nelolo cerības, ka dome spēs savus
pienākumus veikt arī pēc 12.marta, kas beigsies valdības izsludinātā
ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā, tādēļ tiek
gatavoti alternatīvi risinājumi, kā ar šo problēmu cīnīties pavasarī.
Savukārt Rīgas domes vadība vairākkārt paudusi nostāju, ka atkritumu
apsaimniekošanas jomā galvaspilsētai ārkārtējās situācijas regulējuma
pagarināšana nav nepieciešama.
