Nobažījusies par plāniem no normatīvajiem aktiem svītrot noteikto
pedagogu atalgojuma un zinātnes bāzes finansējuma kāpinājumu, Latvijas
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lems par protesta
akciju rīkošanu, aģentūrai LETA uzsvēra LIZDA pārstāvis Guntis
Meisters.
Arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA apgalvoja, ka
trešdien Saeimas Izglītības,kultūras un zinātnes komisijas
priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) apstiprinājis, ka tiks virzīti
attiecīgie grozījumi visos saistošajos likumos par pedagogu atalgojuma
un zinātnes bāzes finansējuma kāpinājumu normu izslēgšanu.
Vanaga arī atklāja, ka arodbiedrībai par iespēju svītrot no likumiem
ierakstītās normas jau ir vaicājuši Finanšu ministrijas pārstāvji.
Šogad pedagogu atalgojums tika paaugstināts līdz 750 eiro, bet no
nākamā gada 1.septembra zemākā mēneša darba algas likme ir paredzēta –
790 eiro. “Ceļš līdz algu kāpinājuma grafika iekļaušanai likumā bija
ļoti grūts un pedagogu saime to uztvēra kā vēsturisku panākumu,” sacīja
arodbiedrības priekšsēdētāja.
Pēc viņas paustā, ja tiktu pieņemts lēmums grafiku izņemt no
likumiem, pedagogi, augstskolu mācībspēki, zinātnieki kļūtu pilnībā
atkarīgi tikai un vienīgi no valdošo politiķu labvēlības.
Vanaga atgādināja, ka algu paaugstināšanas grafiku iepriekšējā
valdība pieņēma ar atrunu, ka grafikā iestrādātais īstenosies
izpildoties konkrētiem faktoriem. Proti, jābūt valsts ekonomiskajai
izaugsmei, skolu tīkla sakārtošanai, kā arī izglītības procesa
uzlabošanai.
“Diemžēl, līdzšinējā prakse liecina, ka pat īstenojoties šiem
priekšnoteikumiem, valdība saka – naudas pedagogu algu celšanai nav.
Tajos brīžos atsauce uz likuma nepildīšanu ir spēcīgs arguments, lai
politiķi naudu tomēr sameklētu,” norādīja LIZDA priekšsēdētāja.
LIZDA arī uzskata, ka atalgojuma kāpums pedagogiem ir paredzēts ļoti
lēzens, un tas nav neizpildāms. “Ja kādam liekas, ka sasolītas
astronomiskas summas, lai paskatās uz kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, un
salīdzina,” pauda Vanaga. Viņa norādīja, ka Igaunijā zemākā darba algas
likme pedagogiem ir 1250 eiro, Lietuvā – 1110 eiro, turpretī Latvijā –
750 eiro.
Līdz ar to arodbiedrība kategoriski iebilst iecerei svītrot pantus
par pedagogu atalgojumu un arī par zinātnes bāzes finansējumu, kas
nosaka zemākās darba algas likmes kāpināšanu.
“Nav pieļaujama normu izslēgšana no Augstskolu likuma un Zinātniskās
darbības likuma, kas nosaka, kādā apmērā ik gadu jāpalielina bāzes
finansējums, to norāda arī Eiropas Komisija savos ieteikumos,” zināja
teikt arodbiedrības pārstāvis Meisters.
Trešdien, 11.decembrī, tiks sasaukta LIZDA Padomes sēde, kurā reaģējot uz šo situāciju, paredzēts lemt par protesta akcijām.
Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) pirms valsts nākamā gada budžeta
pieņemšanas sacīja, ka vajadzētu grozīt visus likumus, kas paredz
finansējuma pieaugumu, neparedzot tā avotus.
Pašlaik kopumā 12 likumos dažādām nozarēm Saeima apsolījusi par 700
miljoniem eiro vairāk nekā piešķirts budžetā, bet aiznākamgad atšķirība
starp apsolīto un budžetu sasniegs miljardu, iepriekš vēstīja TV3
raidījums “Nekā personīga”.
Tā, piemēram, Augstskolu likums 2020.gadā nozarei paredz papildu 82
885 000, Zinātniskās darbības likums – 49 731 000 eiro, likums “Par
autoceļiem” – 384 433 931 eiro, Lauksaimniecības un lauku attīstības
likums – 131 248 900 eiro, Izglītības likums – 9 206 530 eiro, bet
Veselības aprūpes finansēšanas likums – 61 632 914 eiro.
Par Augstskolu likumā noteiktā finansējuma nepiešķiršanu opozīcijas deputāti jau vērsušies Satversmes tiesā.
