4.dec., LETA–DPA. Neskatoties uz
Turcijas sākotnēji izteiktajiem iebildumiem, NATO līderi trešdien
apstiprinājuši jaunus aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm,
paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
“Šodien mēs vienojāmies par atjauninātu plānu Baltijas valstīm un
Polijai,” pēc NATO 70.gadadienai veltītā samita pavēstīja Stoltenbergs.
“Ir labi zināms, ka starp NATO sabiedrotajiem ir dažādi viedokļi par to,
kā apzīmēt YPG (kurdu bruņotais grupējums “Tautas aizsardzības
vienības”).”
Jautājums ticis pārspriests starp sabiedrotajiem, taču trešdien
samita sarunās tas “netika konkrēti skatīts”, sacīja Stoltenbergs.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sabiedrotie ir vienisprātis par
nepieciešamību neapdraudēt panākumus pret džihādistu grupējumu “Islāma
valsts”.
Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans bija
pavēstījis, ka nepiekritīs NATO aizsardzības plānam Baltijas valstīm un
Polijai, kamēr alianse neatbalstīs Ankaras bažas attiecībā uz Sīrijas
kurdu kaujiniekiem.
Pirms izlidošanas uz NATO samitu Londonā Erdoans paziņoja, ka
apspriedīs šo jautājumu ar Polijas un Baltijas valstu līderiem samita
gaitā.
Stoltenbergs neatklāja, kā izdevies pārliecināt Erdoanu atbalstīt plānus.
Turcija apsūdzējusi NATO sabiedrotos, ka tie atbalsta Baltijas valstu
bažas par drošību, taču noraida kurdu kaujinieku radītos draudus
Turcijai.
Četri augsta ranga avoti pagājušajā nedēļā NATO apliecināja, ka
Turcija atsakās atbalstīt NATO aizsardzības plānu Baltijas valstīm un
Polijai, ja alianse nepiedāvās Ankarai lielāku atbalstu tās cīņai
Sīrijas ziemeļos ar YPG.
Turcija 9.oktobrī iebruka kurdu kontrolētajās teritorijās Sīrijas
ziemeļaustrumos. Uzbrukumā vairāki simti cilvēku zaudēja dzīvību, bet
aptuveni 300 000 devās bēgļu gaitās.
ASV un Sīrijas kurdi kopš 2014.gada bija sabiedrotie karā pret
džihādistu grupējumu “Islāma valsts” un ir strādājuši kopā, lai sakautu
džihādistu “kalifātu”. Šajā karā krituši aptuveni 10 000 kurdu vadīto
spēku karotāju.
