Laiks pirms Ziemassvētkiem līdz gada nogalei nenoliedzami vedina uz pārdomām. Lai cik mēs nebūtu pārņemti ar ikdienu, svecīšu mirguļojošas gaismiņas eglītēs tomēr liek aizdomāties par to, kas notiek ar mani, ar tevi un citiem.
Laiks pirms Ziemassvētkiem līdz gada nogalei nenoliedzami vedina uz pārdomām. Lai cik mēs nebūtu pārņemti ar ikdienu, svecīšu mirguļojošas gaismiņas eglītēs tomēr liek aizdomāties par to, kas notiek ar mani, ar tevi un citiem. Iespējams, kā ik gada nogali atkal nolemjam ko mainīt vairāk vai mazāk uz vienu vai otru pusi savā dzīvē, darbā un citur. Turklāt turamies stingri pie šīs pārliecības. Tiesa gan, tikai kādu laiku. Taču vai tas tik svarīgi, galvenais, ka vismaz gribējām to darīt.
Ziemassvētkus dēvē par mīļuma svētkiem. Un viss šajā laikā mudināt mudina kļūt labestīgākiem, iecietīgākiem un gaišākiem. Kaut gan liekas, ka to gan vairāk gaidām no citiem, aizmirstot, ka jāsāk ar sevi. Uz baltiem Ziemassvētkiem diezin vai šogad var cerēt. Lai arī ilgojamies, ka pasauli aplaimos baltais sniegpārslu brīnums, tomēr izskatās, ka būs jāsamierinās ar siltu slapjdraņķi. Un neatstāj diezgan skumja un pelēka pārliecība līdzīga decembra dienai, ka baltuma pietrūkst itin visā, arī cilvēkos.
Ko gan darīt, ja patiesība, ka latvietim mīļākais ēdiens otrs latvietis, pierādās ik solī? Kritizēt vai nonicināt otru par paveikto, nepaveikto, kļūdīšanos spējam līdz bezgalībai, bet paši – ja ne gluži vai svēto kārtā, tad tuvu tam. Domājams, ka klaigājot par citiem, piesedzam savu nevarību. Iespējams, ne jau vienmēr viss izdodas kā iecerēts un plānots, taču kļūdīties ir tikai cilvēcīgi. Nav jau nekāds jaunums atziņa, jo vairāk cilvēks strādā, jo vairāk kļūdās, arī iemācās.
Ja baltuma šajā laikā pietrūkst, tad brīnumu gan ne. Nekad man nebija nācies redzēt decembrī ārā uzziedējušu dzeltenu rozi. Bet viens no lielākajiem Ziemassvētku brīnumiem esot cerība sagaidīt savu eņģeli, kas gan atnākot kā svešinieks. Aizdomājos, kādēļ gan kā svešinieks? Vai tad katrs neesam pelnījuši eņģeli, lielāku vai mazāku, kas turklāt atnāk noteiktā laikā? Bet nekā – viņš nāk nezināms. Tā jau to diezgan viegli var palaist vaļā, pat nepamanot, ka tas apciemojis. Var gadīties arī tā. Laikam jau tādēļ eņģelis ļauj pašiem izdarīt izvēli – sagaidīt un noturēt viņu vai palaist un aizbaidīt.
