Neskatoties uz mediķu arodbiedrības
iebildumiem, Veselības ministrija (VM) neplāno rīkot atkārtotu nozares
Stratēģiskās padomes sēdi, kurā lemtu par atalgojumam pieejamo papildu
60 miljonu eiro sadali, un jau strādā pie grozījumiem, lai ieviestu
ministrijas izvēlēto modeli, aģentūrai LETA norādīja ministrijas
pārstāvis Oskars Šneiders.
Padomes sēde 22.novembrī tika sasaukta, lai apspriestu ministrijas
piedāvāto modeli šīs naudas sadalei, tostarp paredzot par 20% palielināt
atalgojumu rezidentiem un par 10% pārējām ārstniecības personām.
Šneiders skaidroja, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes
darbinieku arodbiedrības (LVSADA) paustais par padomē pieņemtu lēmumu
neatbilst patiesībai. Pēc viņa teiktā, sēdē notika vien diskusija,
netika izskatīts neviens balsojams jautājums un netika pieņemti nekādi
lēmumi.
Ministrijas pārstāvis atzina, ka sēdē piedalījās tikai septiņi no 17
padomes locekļiem, tomēr vēlreiz uzsvēra, ka nekāds lēmums netika
pieņemts. Klātesošie gan pauduši atbalstu ministrijas piedāvājumam.
LVSADA vadītājs Valdis Keris uzskata, ka šajā gadījumā, kad sēdē nav
piedalījusies vairāk kā puse locekļu, būtu jāsasauc atkārtota sēde, kā
to paredzot arī padomes nolikums. Savukārt, VM norādīja, ka atkārtota
sēde par šo jautājumu nebūs.
Stratēģiskās padomes sēdē nepiedalījās LVSADA, Latvijas Ārstu
biedrības, Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas Māsu asociācijas
pārstāvji. Tāpat arī Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas
Universitātes, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas
Ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām
sadarbības organizācijas “Sustento”, kā arī Latvijas Slimnīcu biedrības
pārstāvji neesot piedalījušies sēdē.
Vienlaikus ministrija jau sākusi gatavot grozījumus vairākos Ministru
kabineta noteikumus, lai ieviestu savu ieceri par papildu pieejamo 60
miljonu eiro sadali.
Kā pavēstīja VM preses sekretāre Anna Strapcāne, līdz gada beigām
paredzēts veikt grozījumus trīs noteikumos, tajā skaitā, “Rezidentu
uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtībā”, “Noteikumos
par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā
nodarbinātajiem” un “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un
samaksas kārtība”.
Nozares pārstāvjiem būs iespēja par tiem izteikties saskaņošanas
laikā. Atbilstoši Ministru kabineta kārtības rullim, atbildīgā
ministrija izstrādāto projektu tiesību aktu projektu piesaka
izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē, kura to nodod saskaņošanai ar
citām ministrijām, pašvaldību organizācijām, sociālajiem partneriem un
nevalstiskajām organizācijām.
VM veselības nozares stratēģiskā padome ir konsultatīva un
koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir iesaistīt veselības
nozares biedrības, asociācijas, valsts un pašvaldību institūcijas
veselības politikas veidošanā un īstenošanā.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets 12.novembrī konceptuāli atbalstīja
VM plānu, kā sadalīt ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai
nākamgad pieejamo finansējumu, tostarp paredzot rezidentu zemākās darba
samaksas pieaugumu par 20% un pārējo ārstniecības personu – par 10%.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš atzina, ka veselības
darbinieku arodbiedrības, visticamākais, neatbalstīs Veselības
ministrijas piedāvājumu, tāpēc viņai svarīgs esot valdības atbalsts, lai
priekšlikumu virzītu tālāk. Ministru kabinets vienbalsīgi atbalstīja
ministres piedāvāto risinājumu mediķu algu pieauguma nodrošināšanai.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis
un LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris iepriekš pauduši viedokli, ka VM
piedāvātais mediķu atalgojuma palielināšanas modelis nav godīgs un iet
pretrunā ar iepriekš izteikto vēlmi mediķu atalgojumu celt visiem
medicīnas darbiniekiem vienlīdzīgā apjomā.
Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā
paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt
par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana
esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām
izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
