Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, aģentūrai LETA apliecināja Ušakova pārstāvētās partijas “Saskaņa” valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Jautāts, kā šādu Ušakova soli vērtē partijā, Urbanovičš norādīja, ka partijas iekšienē notiekošo publiski nekomentēs. “Mēs tiksim galā,” viņš piebilda.
Vaicāts, vai iespējamajās ārkārtas vēlēšanās “Saskaņa” plāno startēt
vienā sarakstā ar partiju “Gods kalpot Rīgai”, kā to darīja iepriekš,
Urbanovičs atbildēja, ka tādu plānu nav un, “domāju, ka nebūs”.
Savukārt eiroparlamentārietim Ušakovam pietuvināti, bet anonīmi avoti aģentūrai LETA pastāstīja, ka Ušakovs
varētu piedalīties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, ja Saeima pieņems
likuma grozījumus, kas ļaus ārkārtas vēlēšanās ievēlētajam domes
sasaukumam strādāt līdz pat aiznākamajām kārtējām pašvaldību vēlēšanām.
Ar pašu Ušakovu aģentūrai LETA neizdevās sazināties.
Kā ziņots, Saeima šodien izskatīšanai komisijās nodeva koalīcijas
deputātu iesniegtos likumu grozījumus, kas, ja nosacīti tuvākajā laikā
tiktu rīkotas jaunas Rīgas domes vēlēšanas, ļautu pašvaldību ievēlēt uz
vairāk nekā pieciem gadiem.
Grozījumus iesnieguši visu valdību veidojošo partiju Saeimas frakciju
vadības pārstāvji, parlamenta deputāti Daniels Pavļuts (AP), Jānis
Dombrava (VL-TB/LNNK), Ainars Latkovskis (JV), Juta Strīķe (JKP) un
Ēriks Pucens (KPV LV).
Grozījumi paredzēs jaunu kārtību, ja pašvaldības dome tiek atlaista,
kad līdz tās pilnvaru beigām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem.
Paredzēts noteikt, ka pēc atlaišanas jaunievēlētās domes pilnvaru laiku
veidotu gan iepriekšējās domes atlikušais termiņš, gan arī pilnais četru
gadu termiņš, kas paredzēts pēc kārtējām vēlēšanām.
Līdz Rīgas domes pilnvaru beigām pašlaik ir vairāk nekā deviņi mēneši
un mazāk nekā 24 mēneši, tāpēc, kamēr šie apstākļi ir spēkā, Rīgas
domes atlaišanas gadījumā uz pēc tam ievēlamo jauno domes sasaukumu
attiektos šīs izmaiņas.
Kā skaidro politiķi, piedāvātais regulējums samazinās iespējamo
pagaidu administrācijas darbības laiku, jo tās darbības termiņš, ja līdz
kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, ir
nesamērīgi ilgs. Proti, jāņem vērā tas, ka pašvaldības dome ir
pašvaldības iedzīvotāju politiskās pārstāvības orgāns. Savukārt viena no
pašvaldības galvenajām pazīmēm ir tās ievēlējamība, norādījuši
deputāti.
Viņi arī ir pārliecināti, ka šāda pieeja veicinās lietderīgu finanšu līdzekļu izlietošanu.
Pēc viņu paustā, izmaiņas arī nodrošinās sabiedrības interešu
aizsardzību gadījumos, kad tiks atņemtas pilnvaras pašreizējam domes
deputātu sasaukumam, “kas vietējo iedzīvotāju deleģētās pilnvaras
izmanto nelikumīgi”.
Grozījumu anotācijā norādīts, ka konsultācijas ir notikušas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
Savā argumentācijā deputāti atsaucas gan uz Satversmes tiesas, gan
Augstākās tiesas spriedumiem, gan arī Valsts prezidenta Egila Levita vēl
2003.gadā izdoto “Pašvaldību likuma koncepciju” un citiem.
Grozījumi iesniegti likumā “Par pašvaldībām” un arī Republikas
pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. Likumos paredzēts veikt
arī citas saistītās izmaiņas.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
(VARAM) jau konsultējas par iespējamo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu
laiku, vēloties tās rīkot 22.februārī, noskaidroja aģentūra LETA.
CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa aģentūrai LETA apliecināja, ka
ministrija par šo jautājumu ir vērsusies komisijā un arī Pilsonības un
migrācijas lietu pārvaldē.
VARAM potenciāli vēlētos vēlēšanas 22.februārī, bet CVK uzskata, ka tās labāk būtu rīkot 29.februārī.
Jau vēstīts, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Juris Pūce (AP) paziņojis, ka VARAM juristi šonedēļ sniegs atzinumu par
to, vai un kādā kārtībā ir rosināma Rīgas domes atlaišana.
Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka
Saeimas vairākums varētu virzīties uz Rīgas domes atlaišanu. Likums “Par
pašvaldībām” nosaka, ka dome tiek atlaista ar likumu, kura projektu
Saeimai iesniedz Ministru kabinets.
