Slimību
profilakses un kontroles centrs paziņo par gripas epidēmijas sākumu
no 2019. gada 11. decembra.
Gripas
un citu elpceļu infekciju monitoringa* dati liecina, ka 2019. gada
49. nedēļā no desmit monitoringā iekļautajām teritorijām divās
pilsētās (Jelgavā un Rīgā) pacientu skaits, kuri vērsušies
ambulatorajās ārstniecības iestādēs un kuriem noteikta diagnoze
gripa,
pārsniedzis 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem: Jelgavā
reģistrēti
265,5 gripas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem un Rīgā –
159,8
gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.
Vidēji
Latvijā gripas intensitāte sasniegusi 108,6 gadījumus uz 100 000
iedzīvotājiem. Augstāka saslimstība reģistrēta bērniem 0 –
4
un 5 – 14
gadu vecuma grupās.
Aizvadītajā
nedēļā gripas izplatība tika novērota arī Daugavpilī, Gulbenē,
Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā un Rēzeknē un tās intensitāte
svārstās no 14,6 gadījumiem (Jūrmalā) līdz 86,5 gadījumiem
(Liepājā) uz 100 000 iedzīvotājiem.
Par
stacionētiem pacientiem gripas infekcijas gadījumos ziņoja
slimnīcas Daugavpilī, Gulbenē, Jelgavā, Jēkabpilī, Rīgā un
Valmierā. Kopā monitoringā iekļautajās stacionāras
ārstniecības iestādēs 49. nedēļā gripas dēļ uzņemti 80
pacienti: 77 pacienti stacionēti ar diagnozi gripa
un trīs pacienti ar diagnozi gripas
izraisīta pneimonija. No 80
stacionētiem pacientiem 46 bija bērni
līdz 14 gadu vecuma.
Ar
gripu biežāk slimo bērni un pusaudži. Taču smagāk gripa skar
seniorus un cilvēkus ar hroniskām saslimšanām – sirds un
asinsvadu slimībām, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura
diabētu, onkoloģiskām saslimšanām, hroniskām infekcijām,
novājinātu imunitāti un adipozitāti (cilvēki ar palielinātu
ķermeņa svaru). Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un
grūtniecēm.
Vislabākā
aizsardzība pret gripu un gripas izraisītām komplikācijām ir
ikgadējā vakcinācija. Ņemot vērā, ka imunitāte izveidojas 14
dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība parasti ilgst
vairākus mēnešus – līdz pat maija beigām, vakcinēties pret
gripu nav par vēlu arī epidēmijas laikā.
Arī
veselības aprūpes darbiniekiem ieteicams būt vakcinētiem, lai
aizsargātu savus pacientus un sevi.
SPKC
vērš uzmanību, ka gripas epidēmiskās izplatības sākums nav
iemesls vakcinācijas atcelšanai vai tās pārtraukšanai.
Vakcinācija pret gripu nevar izraisīt saslimšanu vai pasliktināt
slimības gaitu, piemēram, ja inficēšanās notikusi pirms vakcīnas
saņemšanas. Atlikt vakcināciju nepieciešams, ja personai ir
akūtas saslimšanas simptomi, un vakcinācija veicama uzreiz pēc
atveseļošanās. Vienīgais aizliegums vakcinācijai ir alerģiska
reakcija, pret kādu no vakcīnas sastāvā iekļautajām vielām.
Atgādinām,
ka no 2019. gada 1. oktobra valsts apmaksā vakcīnu pret gripu
bērniem no 6 – 23 mēnešu vecumam un grūtniecēm.
Nacionālais
veselības dienests atgādina, ka valsts apmaksātu pretgripas
vakcīnu 100 % apmērā kompensē arī bērniem no 2 līdz 18 gadu
vecumam, ja bērns slimo ar kādu hronisku saslimšanu, 50 % apmērā
tiek kompensēta personām vecumā no 65 gadiem un pieaugušajiem ar
hroniskām saslimšanām, savukārt vakcinācija 25 % apmērā tiek
nodrošināta sievietēm līdz 70 pēcdzemdību perioda dienai.
Vairāk informācijas par vakcināciju pret gripu:
https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/infekcijas-slimibas/gripa/vakcina/.
Epidemiologi
atgādina: lai novērstu vīrusu izplatīšanos, ja Jums ir gripa vai
gripai līdzīga saslimšana, šķaudot vai klepojot, izmantojiet
vienreizlietojamās salvetes, lai aizsegtu muti un degunu, un pēc
tam nomazgājiet rokas. Saslimšanas gadījumā palieciet mājās un
sazinieties ar savu ģimenes ārstu.
Nacionālais
veselības dienests atgādina, ka gripas epidēmijas laikā no valsts
budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes
pie gripas slimniekiem (ja reģistrētais pacients dzīvo ārsta
pamatdarbības teritorijā). Šiem pacientiem par vizīti jāmaksā
tikai valstī noteiktā pacienta iemaksa – 2,85 eiro.
*Papildu
informācija par gripas monitoringu
https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/infekcijas-slimibas/gripa/monitorings1
