Beidzot tas nu ir noticis. ASV Valsts kases ārvalstu aktīvu kontroles birojs, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu, tostarp arī A.Lembergam. Tautai saprotamā valodā jāteic, ka viņu “vienkārši noņēma no trases”, vismaz pagaidām. Tas, ko daudzi mūsu varas pārstāvji un dažādas instances centās, bet tomēr nespēja izdarīt gadiem, vienā mirklī paveica citas valsts ierēdņi, pateicoties savai informācijai un iespējām. Lai arī galvenais šīs rīcības iemesls ir minētā kunga politiskās un ekonomiskās ietekmes mazināšana, tas nebūt nav tik viennozīmīgi. Šajā sakarā ir sašūmējusies liela daļa Latvijas finanšu sektora, kuram var pieplusot vietējos un starptautiskos biznesa partnerus un pat vienkāršus strādniekus, kuri uztraukšies par savu nākotni, ja strādā uzņēmumā, kas saistīts ar Lemberga vārdu. Vienīgie, kuri pagaidām neceļ lielu trauksmi, ir Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Partijas runas vīrs un Saeimas deputāts Armands Krauze šo bezprecedentu gadījumu nosaucis par “linča tiesu”. Latviešiem ir teiciens – “vārna vārnai acī neknābs”. Vai šis ir tas gadījums? Visi mēs mēdzam aizstāvēt savējos, pat tad, kad viņu taisnība “balansē uz naža asmens”. Tas ir kā mātēm, kurām savs bērns ir vismīļākais neatkarīgi no tā, ko tas ir izdarījis. Godīgi sakot, ko tādu es saistībā ar A.Lembergu, gaidīju jau sen, varbūt ne tik radikālu, kādu vienkāršāku kratīšanu vai kārtējo tiesas procesu, vai ārzonas kontu publiskošanu, taču ar to laikam būtu par maz. Šis ir cilvēks ar biezu ādu, tāds mūsdienu Ceplis. Mūžam omulīgais un smaidīgais Aivars LTV1 kanālā visu notikušo komentēja no sava redzesloka, paziņojot, ka nekas traks nav noticis un ka bez maizes un pensijas jau viņš nepalikšot. Vien piebilda ne visai glaimojošas frāzes tieslietu ministra Jāņa Bordāna sakarā. Taču katram, kurš kaut virspusēji interesējas par politiskajiem notikumiem Latvijā, ir skaidrs, ka “ziepes” būs. A.Lemberga milzīgā politiskā un ekonomiskā ietekme ir spēcīgi iedragāta un atkopties pēc kaut tāda, visticamāk, būs grūti. Mēs to nezinām, jo neesam bijuši šādā situācijā, un arī Latvijā šāds gadījums ir pirmais. Taču arī šādiem gadījumiem ir sava “pozitīvā” pusē. Padomājiet, cik darba ir mūsu tautiešiem, kuri lauza galvas, kā rīkoties šādā situācijā un kā no tās izkļūt?
